PUŠKINA LICEJS

Reģistrācijas Nr.LV90002198074, Sarkandaugavas iela 22, Rīga LV–1005, Latvija,

tālrunis/fakss: +371 67393870, e-pasts: pl@riga.lv

 

 


    Pašnovērtējuma ziņojums

 

 

 

 

 

 

 

        
  Rīgā, 2012.







 Saturs

1.      Puškina liceja vispārīgs raksturojums                                                       

3

2.      Liceja  darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes

 

             un konkrēti rezultāti)                                                                         

4

3.      Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde                                              

7

 

 

4.      Liceja  sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

 

4.1.       Mācību saturs – liceja īstenotās izglītības programmas        

10

4.2.       Mācīšana un mācīšanās                                                

 

4.2.1.     Mācīšanas kvalitāte                             

11

4.2.2       Mācīšanās kvalitāte

12

4.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

13

4.3.    Izglītojamo sasniegumi

 

4.3.1.   Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

13

4.3.2    Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

14

4.4.Atbalsts izglītojamiem

 

4.4.1.     Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)    

16

4.4.2.     Atbalsts personības veidošanā

18

4.4.3.     Atbalsts karjeras izglītībā

19

4.4.4.     Atbalsts mācību darba diferenciācijai

20

4.4.5.     Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

21

4.4.6.     Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

21

 4.5.   Liceja vide                         

 

4.5.1.  Mikroklimats

21

4.5.2.  Fiziskā vide       

22

4.6.             Liceja resursi

 

4.6.1.     Iekārtas un materiāltehniskie resursi

22

4.6.2.     Personālresursi

23

4.7.            Liceja darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

 

4.7.1.      Liceja darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

25

4.7.2.      Liceja vadības darbs un personāla pārvaldība

25

4.7.3.      Liceja sadarbība ar citām institūcijām

26

 

 

5.       Citi sasniegumi

26

 

 

6.       Turpmākā attīstība

(balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

 

28

 

 


1.        PUŠKINA LICEJA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

 

Puškina licejs ir dibināts 1989.gadā saskaņā ar Izglītības ministrijas 07.07.1989. kolēģijas lēmumu Nr.9 „Par atsevišķu nacionālo un profilskolu nolikumu un mācību plānu apstiprināšanu”.

 

Liceja koncepcijas veidošanā, izglītības satura virzienu noteikšanā liela loma bija Rīgas pirmā liceja - Ķeizariskā liceja, tā rektora, pazīstama  Baltijas  novadpētnieka Johana Kristofa Broces pieredzei. Puškina licejs turpina tās Eiropas tradīcijas izglītībā, kurām pamati tika ielikti Rīgas Ķeizariskajā licejā, vēlāk - Carskoje Selo licejā, kur mācījās izcilais dzejnieks Aleksandrs Puškins.

 

Adrese: Sarkandaugavas iela 22, Rīga, LV-1005.

Mācību process no 2009./2010.mācību gada notiek 2 ēkās – Sarkandaugavas ielā 22 un Patversmes ielā 20, Rīgā.

 

Liceja direktore ir Gaļina Voiteka.

 

Licejs īsteno 4 izglītības mazākumtautību programmas:

-          pamatizglītības programmu, Puškina liceja modelis –536 izglītojamie;

-          vispārējās vidējās  izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu, valodas – 14 izglītojamie;

-          vispārējās vidējās  izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu,  cilvēkzinības – 73 izglītojamie:

-          vispārējās vidējās  izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, matemātika un ekonomika – 78 izglītojamie.

Programmu saturs atbilst valsts izglītības standartiem un normatīviem un ir papildināts ar saturu, kas nodrošina mācību profilēšanu un izglītojamo agrīno profesionalizāciju, kā arī ar krievu identitāti, krievu valodas un kultūru, integrāciju Latvijas sabiedrībā, pilsoniskuma veidošanas saistītu mācību saturu.

 

Licejā mācās kopā 701 izglītojamais, 2011./2012.m.g. – 746, 2010./2011.m.g. – 779, 2009./2010.m.g. – 788.

Licejā strādā 71 pedagogs ar atbilstošu kvalifikāciju, t.sk. 4 - zinātņu doktori, 50 - zinātņu maģistri, t.sk. 26 pedagoģijas maģistri.

 

Mācību process pamatā notiek krievu valodā. Saskaņā ar mazākumtautību izglītības programmām

1.-9.klases izglītojamie apgūst mācību saturu valsts valodā vai bilingvāli ne mazāk kā divās piektdaļās, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, angļu valodu un Latvijas vēsturi, bet 10.-12.klases izglītojamie – ne mazāk kā trijās piektdaļās, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Izglītojamajiem ir iespējas apgūt angļu, vācu, franču un latīņu valodu, kā arī pedagoģiju, žurnālistiku, tiesību vēsturi, estētiku u.c.

 

Liceja sociālā vide kā konkrētu sabiedrisko attiecību izpausme ir sakārtota, veicina kvalitatīvu un vispusīgu zināšanu, prasmju un attieksmju pieredzes apguvi, brīvas, radošas un attīstībā esošas nacionālās ievirzes sociāli centrētas personības veidošanos. Liceja sociālās vides izpausmju kvalifikācija ir šāda: pēc grupas veida – mācību , sabiedriska, fiziska un psiholoģiska, pēc ietekmes veida – izglītojoša un audzinoša, pēc ietekmes veida uz apziņas formu – tiesiska, tikumiska, estētiska, zinātniska. Licejā ir tradīcijas, kas veicina liceja tēla veidošanos. Izglītojamajiem ir licejistu tērps. Licejs atbalsta izglītojamo tiesības, viņu spējas un intereses. Labvēlīgs liceja mikroklimats sekmē izglītojamo, pedagogu, atbalsta personāla un vecāku koleģiālās, cieņas pilnas attiecības.

 

Licejā darbojas muzejs „Puškins un Baltija”, Klasiskais teātris, iznāk literāri mākslinieciskais almanahs „ARS”, avīze „Licejskoje vremja” .

 

Licejs piedalās Eiropas Savienības un citos starptautiskajos projektos, kā arī starptautiskajos pētījumos.

 

Liceja kopējais finansējums ir 675018,00 Ls, t.sk. no valsts budžeta – 619703,00 Ls, no pašvaldības – 53305,00 Ls, ienākumi no maksas pakalpojumiem – 2010, 00 Ls, kas tiek izmantots racionāli.

 

 

2. LICEJA DARBĪBAS PAMATMĒRĶI

(IEPRIEKŠĒJO MĀCĪBU GADU PRIORITĀTES UN KONKRĒTI REZULTĀTI)

 

Saskaņā ar Puškina liceja nolikumu darbības pamatmērķi ir sagatavot tikumiski un intelektuāli attīstītus, izglītotus Latvijas pilsoņus ar augstu garīgo un radošo potenciālu, veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu.

 

Liceja darbības pamatmērķi tiek precizēti katram mācību gadam:

2012./2013.m.g. - priekšnoteikumu radīšana licejista personības veidošanai, kas tiecas maksimāli īstenot savas spējas un iespējas – uz pašaktualizāciju;

2011./2012.m.g. - liceja izglītojošās darbības pilnveidošana atbilstoši valsts izglītības standartiem un izglītības programmām, pedagoģiskajām inovācijām, mūsdienu informatīvajām tehnoloģijām un akreditācijas komisijas ieteikumiem;

2010./2011.m.g. - liceja izglītojošās darbības virzienu  pilnveidošana atbilstoši valsts izglītības standartiem un izglītības programmām, kā arī Puškina liceja nolikumam;

2009./2010.m.g. - humanizācijas aspektu īstenošana liceja izglītojošās darbības procesā.

  

 Pamatjoma

2009./2010., 2010./2011., 2011./2012.m.g. prioritātes

 

Rezultāti

Mācību saturs

Izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma un citu normatīvo aktu izpildes nodrošināšana.

Valsts vidējās un pamatizglītības standartu un mācību priekšmetu standartu ieviešana un īstenošana.

Galvenās metodiskās tēmas „Izglītības satura humanizācija licejā kā pedagoga un licejista  personības pilnveides  pamats” izstrāde.

Izglītojamo pilsoniskās apziņas un pilsonisko jūtu veidošana, saiknes ar valsts vēsturi apzināšanās veidošana.

Īstenota valsts vidējās un pamatizglītības standarta un mācību priekšmetu standartu ieviešana.

Izstrādātas, licencētas un tiek īstenotas vispārējās vidējās mazākumtautību 3 izglītības programmas atbilstoši liceja struktūrai un liceja nolikumam, kā arī   pamatizglītības mazākumtautību programma. Veikti grozījumi pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, kā arī  mācību priekšmetu programmu korekcija.

Ir iegādāti un aprobēti mācību līdzekļi, kas atbilst jauno standartu prasībām.

Izstrādāta un pamatā ieviesta liceja galvenā zinātniski metodiskā tēma, akcentējot pilsoniskās piederības veidošanos un pašrealizācijas problēmu risināšanu.

Mācīšana un mācīšanās

Kvalitatīva mācību darbības procesa nodrošināšana, īpašu uzmanību pievēršot mācībām galvenokārt latviešu valodā.

Kvalitatīva mācību  procesa nodrošināšana atbilstoši izglītojamo spējām un vajadzībām.

Vecāku un pedagogu sadarbība mācīšanas un mācīšanās procesā.

Pedagogu un izglītojamo radošās un zinātniski pētnieciskās darbības pilnveidošana ar mērķi paaugstināt mācīšanas un mācīšanās kvalitāti.

Īstenoti akreditācijas komisijas ieteikumi, tie apspriesti zinātniski metodiskajā padomē, pedagoģiskajā padomē, metodiskajās komisijās.

Izstrādāti jauni metodiskie materiāli ar mērķi noteikt mācīšanas un mācīšanās problēmas (testi, shēmas, stundas analīze, jautājumi u.c.).

Turpināts zinātniski pētniecisko  laboratoriju darbs – tiek izmantotas jaunākās pedagoģiskās tehnoloģijas.

Izglītojamo sasniegumi

Kvalitatīvas izglītojamo sasniegumu analīzes nodrošināšana katrā mācību priekšmetā un ārpusklases darbībā.

Pedagogu un izglītojamo pašanalīzes un pašvērtējuma prasmju pilnveidošana.

Kvalitatīvas analītiskās darbības nodrošināšana, ņemot vērā sasniegumu dinamiku.

Izglītojamo sasniegumu uzskaites un analīzes kārtības pilnveidošana

Izglītojamo sasniegumu dinamika  tiek sistemātiski analizēta pēc licejā izstrādātām shēmām.

Atbalsts izglītojamajiem

Psiholoģiskās, sociālās, medicīniskās, sociālās palīdzības  nodrošināšana izglītojamajiem mācību procesā, kā arī adaptācijas periodā.

Izglītojamo personības izpēte ar mērķi noteikt viņu spējas un iespējas, kā arī grūtības mācību priekšmetu apguvē.

Formu un metožu pilnveidošana darbā ar izglītojamajiem, lai sniegtu palīdzību spēju attīstīšanā.

Sadarbība ar vecākiem izglītojamajiem nepieciešamā atbalsta noteikšanas procesā.

Interešu izglītības programmu pilnveidošana.

Izstrādāti un ieviesti praksē jauni karjeras izglītības aspekti.

Skolotāji strādā ar talantīgiem izglītojamajiem un izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācību priekšmetu apguvē, saskaņā ar izstrādātiem individuālo konsultāciju plāniem.

Izstrādātas papildu programmas atbilstīgi izglītojamo interesēm un vecāku vēlmēm, nodrošināta izglītojamajiem nepieciešamā medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā palīdzība.

Praksē tiek izmantoti liceja diagnostikas laboratorijas pētījumu rezultāti.

Pilnveidotas un papildināti interešu izglītības programmas.

Liceja vide

Labvēlīga morāli psiholoģiskā mikroklimata un izglītojošās vides pilnveidošana.

Funkcionālas fiziskās vides nodrošināšana pedagogiem.

Cieņpilnu attiecību veidošanas tālāka attīstība starp liceja darbiniekiem un izglītojamajiem.

Liceja tradīciju un pasākumu izmantošana ar mērķi audzināt piederības izjūtu licejam un lepnumu par to.

Iekārtoti jauni mācību kabineti prioritārajos mācību priekšmetos, kā arī veikts kapitālais remonts liceja telpās: ēdināšanas blokā, vācu, angļu, krievu valodas, sākumskolas mācību kabinetos, aktu zālē  u.c. telpās.

Licejā radīts labvēlīgs izglītojošās vides mikroklimats, kas sekmē cieņpilnas attiecības starp izglītojamajiem, pedagogiem, vecākiem un liceja darbiniekiem.

Licejā nav būtisku morāli tikumisko normu un disciplīnas pārkāpumu. 

Licejs pastāvīgi veicina izglītojamos, viņu vecākos un liceja darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par liceju. Licejam ir savas tradīcijas, pasākumi kopības un piederības sajūtas apliecināšanai. Īpaši nozīmīga ir Liceja diena 19.oktobrī, kad notiek iesvētīšana licejistu kārtā. Šo svētku pasākumi pulcina esošos un bijušos izglītojamos, skolotājus un vecākus.

Resursi

Racionāla liceja budžeta līdzekļu,  telpu, iekārtu  izmantošanas nodrošināšana.

Tālāka liceja pedagoģiskā personāla kompetences paaugstināšana.

Nepārtrauktas pedagoģiskā un atbalsta personāla profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas nodrošināšana.

 Pedagoģiskā un atbalsta personāla sadarbība.

Budžets, iekārtas un liceja telpas tiek izmantotas racionāli.

Pedagogiem ir iespējas piedalīties republikāniskās, starptautiskās konferencēs, mācīties tālākizglītības kursos, maģistrantūrā, doktorantūrā, kā arī piedalīties starptautiskajos projektos.

Nodrošināta liceja pedagoģiskā un atbalsta personāla  sadarbība.

Liceja darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Attīstības plāna izstrādāšana un tā īstenošanas darbības organizēšana.

Liceja izglītojošās darbības gada plānu izstrādāšana.

Nepieciešamo reglamentējošo dokumentu izstrādāšana atbilstoši normatīvajiem dokumentiem.

Sadarbība ar Liceja padomi, Licejistu padomi.

Visu liceja darbinieku iesaistīšana pāšanalīzes, pašnovērtējuma un liceja darbības vērtēšanā.

Izstrādāts liceja attīstības plāns, noteikta tā īstenošanas kārtība un atbildīgie.

Izstrādāti licejā nepieciešamie reglamentējošie dokumenti.

Ikgadējā Liceja padomes plānā noteikti sadarbības aspekti ar liceja administrāciju.

Liceja darbinieki iesaistīti pašvērtējuma un pašanalīzes procesā. Pedagogi, izglītojamie, metodiskās komisijas veic pašanalīzi, izmantojot licejā izstrādātos metodiskos materiālus: skolotāja mācību darbības pašvērtējums, licejista pašvērtējums darbam stundā, metodiskās komisijas darba pašvērtējums.

 

 

3. IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

 

 

Nr. p.k.

Ieteikums

Joma

Veiktie pasākumi/darbi ieteikuma izpildē

Ieteikuma izpilde

1.

Saskaņot un precizēt skolas darbu reglamentējošo dokumentāciju

7.3. Skolas vadības darbs

Pilnveidoti un savstarpēji saskaņoti  liceja darbu reglamentējošie dokumenti;

Saskaņā ar  grozījumiem likumos, MK noteikumos u.c. ārējos  reglamentējošos dokumentos izdarīti grozījumi liceja dokumentos, t.sk. nolikumā. Tie ir apstiprināti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Izstrādāti šādi liceju darbu reglamentējošie dokumenti:

- Puškina liceja izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība;

- Uzņemšanas kārtība Puškina liceja vispārējās vidējās izglītības programmās;

- Kārtība bērnu reģistrēšanai un uzņemšanai Puškina liceja 1.klasē;

- Puškina liceja diploma, zelta un sudraba medaļas piešķiršanas kārtība;

- Puškina liceja mājas darbu veikšanas un vērtēšanas kārtība;

- Skolotāja logopēda darba kārtība Puškina licejā;

- Puškina liceja atbalsta personāla grupas darba kārtība;

- Kārtība, kādā Puškina licejs informē izglītojamo vecākus, pašvaldību, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē liceju;

- Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas kārtība.

Izpildīts

2.

Nodrošināt skolas izstrādātā vērtēšanas nolikuma ievērošanu un pārbaudes darbu plānošanu, lai visos mācību priekšmetos sasniegtu izvirzītās vienotās prasības mācību sasniegumu vērtēšanā.

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Pilnveidota un apstiprināta liceja izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.

Pārbaudes darbu tēmas un norises laiks ir ierakstīts  priekšmetu skolotāju tematiskajos plānos.

Pārbaudes darbu grafiks semestrim ir sastādīts un apstiprināts, precizēts ik mēnesi.

Jautājums par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu, vērtēšanas regularitāti, pārbaudes darbu organizēšanu saskaņā ar mācību priekšmetu skolotāju tematiskajiem plāniem, kā arī par pārbaudes darbu grafika ievērošanu, par skolotāju pieredzi pārbaudes darbu plānošanā sagatavošanā,  norises nodrošināšanā un vērtēšanā ik gadu tiek izskatīts:

pedagoģiskās padomes, zinātniski metodiskas padomes sēdēs, apspriedēs pie direktora, metodisko komisiju vadītāju sanāksmēs, metodisko komisiju sēdēs.

Vienotās prasības mācību sasniegumu vērtēšanā, liceja izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība ir liceja iekšējās kontroles jautājums.

Izpildīts

3.

Izstrādāt un ieviest vienotu mājas darbu sistēmu un vērtēšanas kritērijus

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Izstrādāta un apstiprināta mājas darbu veikšanas un vērtēšanas kārtība.

Mājas darbu un to vērtēšanas kārtība ir liceja iekšējās kontroles jautājums. Skolotāju pieredze mājas darbu sagatavošanā , izpildes nodrošināšanā un vērtēšanā ir izvērtēta zinātniski metodiskās padomes, kā arī metodisko komisiju sēdēs.

Jautājums par vienotu mājas darbu sistēmu ir izskatīts arī pedagoģiskās padomes sēdēs, apspriedēs pie direktora, metodisko komisiju vadītāju sanāksmēs.

Izpildīts

4.

Pilnveidot mācību priekšmetu tematiskos plānus, paredzot tajos mācību darba formas un metodes, sasniedzamos rezultātus, prasmes un iemaņas, mācību resursus, laicīgi izdarot nepieciešamās korekcijas

1.1. 

Skolas īstenotās izglītības programmas

Pilnveidota un apstiprināta tematiskā plāna veidlapa, tajā ir šādas sadaļas:

tēma, apakštēma, mācību stundu skaits, mācību formas un metodes, mācību resursi, sasniedzamais rezultāts, starppriekšmetu saikne, korekcijas.

Jautājums par mācību priekšmetu tematisko plānu pilnveidošanu ir izskatīts pedagoģiskās padomes, zinātniski metodiskās padomes, metodisko komisiju sēdēs, apspriedēs pie direktora.

Tematiskā plāna veidošana, tā izpilde ir iekšējās kontroles jautājums.

Izpildīts

5.

Pilnveidot starppriekšmetu saikni radniecisko ciklu priekšmetos

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Tematiskajos plānos viena no sadaļām ir starppriekšmetu saikne.

Metodisko komisiju plānos radniecisko priekšmetu skolotāju sadarbība ir noteikta kā viens no darba pamatuzdevumiem.

Jautājums par starppriekšmetu saiknes nostiprināšanu radniecisko ciklu priekšmetos ir izskatīts pedagoģiskās padomes, zinātniski metodiskās padomes, metodisko komisiju sēdēs, apspriedēs pie direktora.

Izpildīts

6.

Nodrošināt visiem pedagogiem izglītību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

6.3. Cilvēkresursi

2012./2013.m.g. licejā strādā 71 pedagogs, t.sk. 58 - ar augstāko pedagoģisko izglītību, 13 – ar citu augstāko izglītību, 24 - pedagoģijas maģistri, 26 - citu zinātņu maģistri, 4 – zinātņu doktori, 3 – mācās doktorantūrā, 2 – studē augstskolā (papildu kvalifikācija).

Tiek nodrošināta pedagogu tālākizglītība: tālākizglītības kursos profesionālo meistarību pilnveidoja 2012.gadā 29 pedagogi, 2011.gadā – 46 pedagogi, 2010.gadā – 29 pedagogi.

Pedagogu izglītības atbilstības ārējo normatīvo aktu prasībām kontrole un stimulēšana notiek pastāvīgi.

Izpildīts

7.

Turpināt ieviest mācību procesā mūsdienīgas mācību tehnoloģijas, modernizēt mācību kabinetus, nodrošinot mācību procesu ar mūsdienīgiem līdzekļiem un informācijas tehnoloģijām, īpaši datoriem

1.1.    Telpas, iekārtas un materiālo tehniskie resursi

Izremontēti un iekārtoti moderni bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas kabineti un laboratorijas, kā arī modernizēti angļu, vācu, krievu valodas kabineti un sākumskolas klases.

Datorizēta bibliotēka, internetam pieslēgta gan bibliotēka, gan kabineti.

Mūsdienu mācību procesu nodrošina arī interaktīvās tāfeles, piezīmju datori, projektori, televizori, DVD, mikrofoni.

Notiek mācību kabinetu nodrošināšana ar datoriem, izmantojot vecos datorus no informātikas klases, mainot datoru programmu nodrošināšanas konfigurāciju.

2012.gada beigās ir paredzēts saņemt Eiropas Savienības fondu finansētā projekta  apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija”

ietvaros 45 stacionāros datorus.

 

 

Izpildīts

8.

Informātikas klasēs izveidot vienotu datortīklu ar serveri, lai skolēni un skolotāji varētu veikt darbu individuāli personīgajās direktorijās un kopējā direktorijā, administrēt skolas datortīklu kopumā

6.1. Telpas, iekārtas un materiālo tehniskie resursi

Izveidots vienots datortīkls ar serveri.

Ir iekārtota jauna datorklase ar 15 datoriem.

Izpildīts

 

 

 

 

4. LICEJA  SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS

 

4.1. MĀCĪBU SATURS- LICEJA ĪSTENOTĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

 

Puškina licejs īsteno 4 vispārējas izglītības programmas: trīs 2009.gada 26.jūnijā licencētās vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas, t.sk. 2  humanitārā un sociālā virziena programmas – valodas, kods 31012021, licence Nr.8968; cilvēkzinības, kods 31012021, licence 8967 un vienu matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu - matemātika un ekonomika, kods 31013021, licence 8927,  kā arī  2012.gada 19.oktobrī licencēto pamatizglītības mazākumtautību programmu – kods 21011121, Puškina liceja modelis, licence V-5719. Visas licences izglītības programmu īstenošanai ir izsniegtas uz nenoteiktu laiku.

 

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām ar mērķi optimizēt mācību procesa organizēšanu tika izdarīti grozījumi vispārējās vidējās izglītības programmās. 2011./2012.mācību gadā ir grozīts programmas valodas mācību priekšmetu un stundu plāns, 2012./2013.mācību gadā grozījumi veikti programmu matemātika un ekonomika, cilvēkzinības, kā arī valodas mācību priekšmetu un stundu plānos. Šos grozījumos ir akceptējis Izglītības kvalitātes valsts dienests.

 

Latīņu valodā, pedagoģijā, tiesību vēsturē, estētikā un žurnālistikā ir liceja izstrādāti un Valsts Izglītības satura centra apstiprināti standarti, liceja zinātniski metodiskās padomes apstiprinātas mācību priekšmetu programmas.

 

Pedagogi apzinās, kā viņu mācītā mācību priekšmeta programmas saturs, klases audzinātāja īstenotais darba plāns atbilst licencētajai izglītības programmai.

 

Skolotāji ar izpratni un atbildību īsteno mācību priekšmetu standartos noteiktos mērķus un uzdevumus, mācību obligāto saturu, pilnveido skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību. Lai kvalitatīvi īstenotu standartu prasības, skolotāji darbā izmanto jaunākas pedagoģiskās tehnoloģijas - kritiskās domāšanas un problēmmācīšanas metodes, grupu darbu, valodu un intelektuālās spēles, strādā diferencēti un individuāli, dažādo stundu veidus, novērtē un izmanto mūsdienīgus mācību līdzekļus un informācijas tehnoloģijas.

 

Visiem mācību priekšmetu skolotājiem ir mācību priekšmetu tematiskie plāni. Izstrādājot tos, skolotāji ņem vērā skolēnu vajadzības, paredz mācību darba individualizāciju. 

 

Lai attīstītu gan sekmēs vājākos, gan talantīgos izglītojamus, skolotāji izmanto liceja piedāvātās iespējas plānot individuālo darbu ar skolēniem, darbu grupās, projektos, konsultācijas, skolēnu sagatavošanu mācību priekšmetu olimpiādēm, zinātniski pētniecisko darbu vadību.

 

Katra temata apguvei mācību priekšmeta programmā atvēlētais laiks ir pietiekams, atsevišķos gadījumos tiek koriģēts, lai skolēniem būtu iespēja sasniegt viņu spējām ir vajadzībām atbilstošus rezultātus. Katra temata apguvei izmantotais laiks tiek  ierakstīts klases žurnālā.

 

Visi mācību priekšmetu skolotāji ir iesaistīti kādā no 8 metodiskajām komisijām, kuras vada pieredzes bagāti skolotāji. Komisijas palīdz skolotājiem precizēt mācību priekšmetu programmas, īstenot standartu saturu un prasības, virza skolotāju un izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu.

 

Visi skolotāji ir nodrošināti ar darbā nepieciešamajiem dokumentiem, mācību priekšmetu standartiem un programmām. Skolotāji, kuri veido jaunas mācību priekšmetu programmas vai pilnveido esošās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir pieredzējuši pedagogi, nepieciešamo atbalstu viņi saņem gan licejā, gan Rīgas pilsētas metodiskajās apvienībās. Starppriekšmetu sadarbību, t.sk. latviešu valodas skolotāju un skolotāju, kas savu mācību priekšmetu māca valsts valodā vai bilingvāli, sadarbību veicina radniecisko mācību priekšmetu skolotāju darbs metodiskajās komisijās, individuāla sadarbība noteiktos jautājumos, projektu darbs.

 

Liceja sasniegumu pamatjomā „Mācību saturs” vērtējums – ļoti labi.

 

4.2.      MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

 

4.2.1.   Mācīšanas kvalitāte

 

Mācību priekšmeta saturam,  izglītojamo vecumam, spējām un konkrētai mācību stundai pārdomāti, metodiski pareizi tiek izvēlētas mācību metodes, mācību līdzekļi, kā arī mājas uzdevumi, kas papildina šo darbu pēc stundām.

 

Mācību priekšmetu metodiskās komisijas sistemātiski analizē izmantotās mācīšanas metodes, vienojas katrā klašu grupā par mācāmajām tēmām, izmantojamajiem mācību materiāliem, projektiem, pētījumiem utt., lai tie atbilstu izglītojamo vecumam, spējām un konkrētai mācību stundai.             

 

Katrā metodiskajā komisijā ir izstrādāta mājas darbu sistēma. Uzdoto mājas darbu apjoms ir saskaņots ar klasē veicamo. Izglītojamajiem un viņu vecākiem ir skaidras mājas darbu prasības, izpildes laiki, bet ne vienmēr visi izglītojamie tajos iekļaujas, tādējādi radot sev papildus slodzi un negūstot vēlamos rezultātus. Mājas darbi regulāri tiek pārbaudīti.

 

Izglītojamo pārbaudes darbi notiek saskaņā ar mācību priekšmetu tematiskajiem plāniem, pārbaudes darbu grafiku.           

Mācīšanas process dod iespēju izglītojamajiem iesaistīties sava darba vērtēšanā.

 

Mācīšanas procesa saikni ar reālo dzīvi nodrošina inovatīvās mācību metodes, pedagogu un izglītojamo laboratorijas un praktiskie darbi mācību kabinetos. Taču mācību kabinetu nodrošinājums daļēji neatbilst mūsdienu prasībām, kas neļauj mācīšanas darbā sasniegt jaunas kvalitātes.

 

Licejs nodrošina iespējas izglītojamajiem piedalīties „Ēnu dienā”, kultūras iestāžu, preses izdevumu, biznesa un komercstruktūru organizētajos projektos un konkursos. Mākslas zinātņu, pedagoģijas un  psiholoģijas, žurnālistikas, svešvalodu, juridiskās u.c. nodaļu licejistiem tiek nodrošinātas prakses vietas.

 

Mācību saturs atbilst mūsdienu aktualitātēm, tematiski atbilst izglītojamo vecumam un prasībām. Izglītojamie papildina stundu teorētisko un praktisko darbu ar mācību ekskursijām uz muzejiem, mākslas galerijām, dabas objektiem, iestādēm un uzņēmumiem, atpūtas, sporta, tūrisma un izklaides vietām.

 

Skolotāju stāstījuma un skaidrojuma mērķtiecība un precizitāte veicina mācību stundu kvalitāti, izglītojamo zināšanu, prasmju un attiecību nepārtraukto bagātināšanos.

 

Skolotāja un izglītojama dialogs, kas balstīts uz precīzu terminu un valodas lietojumu, ir katras mācību stundas pamatelements, ja mācību priekšmeta satura apguve saskaņā ar izglītības programmu notiek valsts valodā vai bilingvāli. Ne mazāk nozīmīga loma tam ir visos pārējos mācību priekšmetos gan jaunās vielas izklāstā, tās izpratnē, nostiprināšanā, apguvē, gan savstarpējā sapratnē. Izglītojamie vienmēr tiek rosināti paust un izteikt savus uzskatus, pamatot domas labā valodā, ieklausīties savu biedru viedokļos, saprotami izvirzīt jautājumus, piedalīties diskusijās. Zināšanu un prasmju pilnveidei ir pieejamas konsultācijas mācību priekšmetos, fakultatīvi, individuālais un projektu, izglītojamo zinātniskais darbs.

 

4.2.2.   Mācīšanās kvalitāte

 

Skolotāji rosina izglītojamos strādāt mērķtiecīgi, izrādīt iniciatīvu jaunu zināšanu apguvē, vērtēt savu un citu izglītojamo darbu. Izglītojamajiem ir iespējas parādīt savas zināšanas un darbu citiem izglītojamajiem vai izglītojamo grupai, piedalīties projektu darbā, konkursos, olimpiādēs, izstādēs gan licejā, gan ārpus tā.

 

Licejā pastāv noteikta kārtība 3 datorklašu, internetresursu un datortehnikas izmantošanai mācīšanās procesā. Ir izveidota liceja mājas lapa. Noteiktā darba laikā ir pieejama bibliotēka, lasītava, muzejs „Puškins un Baltija”.

 

Izglītojamie ir iepazīstināti ar darba organizāciju klasē, kabinetā, iespējām izmantot klasē vai kabinetā esošos materiālus.

 

Izglītojamie zina, ka viņu darbs tiks pozitīvi vērtēts un atbalstīts. Licejā un klasēs valda labvēlīgs mikroklimats, kas veicina mācīšanās procesu.

 

 Licejs nodrošina izglītojamajiem telpas individuālajam mācību darbam viņu brīvajā laikā.

 

Izglītojamo izaugsmes dinamikas uzskaite un analīze ir sistemātiska un regulāra. Īpaša uzmanība katru gadu tiek veltīta 5. un 10. klases izglītojamajiem, pārejot jaunā izglītības posmā. Šo klašu izglītojamajiem zināšanas diagnosticē katra mācību gada sākumā. Rezultātus apkopo un analizē metodiskās komisijas. Zināšanu un prasmju diagnostika notiek arī 3., 6., 9. un 12.klasē, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem. Tabulās un grafiski mācību sasniegumi tiek apkopoti katra semestra un gada beigās.

 

Izglītojamo personīgā atbildība un aktivitāte mācīšanās procesā ir vērojama pozitīvā attieksmē pret mācībām, sekmīgi un ar lielu atbildību izpildot dažādus mācību uzdevumus, iesaistoties sava darba pašvērtējumā.

 

Klases audzinātāji un liceja vadība regulāri seko tam, kā izglītojamie apmeklē mācību stundas un saskaņā ar licejā noteikto kārtību informē izglītojamo vecākus, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē liceju. Mācību un audzināšanas darbs, izglītojamo kavējumi tiek regulāri izskatīti liceja pedagoģiskās padomes, kā arī liceja padomes sēdēs.

 

Izglītojamo lielākā daļa ir radoši, mērķtiecīgi, aktīvi mācību procesā, prot plānot, organizēt un izvērtēt savu darbu. Viņi atbalsta cits citu problēmu risināšanā, iesaistās grupu un kopīgu mācību projektu izstrādē un īstenošanā.

 

4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

 

Vērtēšanas metodes un vērtējuma kvalitāte licejā atbilst valstī noteiktajai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai.

 

Licejā ir izstrādātas vienotas prasības skolēnu darba vērtēšanai, pārbaudes darbu veidošanai un vērtēšanai, vērtēšanas metožu atbilstībai mācību priekšmeta specifikai un izglītojamo vecumam.

 

Vērtēšana ir sistemātiska. Tās metodes un darba vērtējums sniedz pozitīvu atbalstu izglītojamajiem un motivē mācīties.

 

Izglītojamie un viņu vēcāki ir informēti par pārbaudes darbu norises kārtību un vērtēšanas kritērijiem, kā arī par vērtēšanas principiem katrā mācību priekšmetā. Taču daži izglītojamie un viņu vecāki neizrāda nepieciešamu interesi par savu vai savu bērnu mācību sasniegumiem.

 

Vērtēšanas procesā iegūtā informācija tiek izmantota darbam metodiskajās komisijās, liceja  vadības darbā ar skolotājiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem, kā arī mācību priekšmetu skolotāju un klašu audzinātāju ikdienas darbā, mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai.

           

Liceja sasniegumu pamatjomā „Mācīšana un mācīšanās” vērtējums – ļoti labi.

 

 

4.3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

 

4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

 

Licejā ir noteikta kārtība izglītojamo sasniegumu ikdienas darbā uzskaitei, tās ievērošana tiek kontrolēta un pārraudzīta. Izglītojamo sasniegumi ikdienā tiek vērtēti visaptveroši, skaidri un precīzi. Izglītojamo sasniegumu analīzes rezultāti tiek izmantoti viņu izaugsmes veicināšanai, kā arī izglītojamo un pedagogu motivēšanai kvalitatīvi mācīties un mācīt.

 

Rezultāti tiek apkopoti semestra un gada nobeigumā, kā arī pēc pārbaudes darbiem mācību gada laikā.

 

Skolēnu sasniegumu analīzes materiāli ir apkopoti un salīdzināti ar iepriekšējo mācību gadu rezultātiem.

 

2011./2012.mācību gadu izglītojamie beidza ar šādu gada vidējo vērtējumu (ballēs):

Klase

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g.

2009./2010.m.g.

1.-4.

7,3

7,0

7,3

5.-7.

7,3

6,7

7,3

8.

6,6

7,0

6,5

9.

7,2

6,7

6,7

10.-11.

6,8

6,9

6,6

12.

7,5

6,9

7,4

 

Visi 1.-4., 5.-8., 10.-11.klases izglītojamie ir pārcelti nākamajā klasē.

 

Datu analīze liecina par to, ka izglītojamie sekmīgi apgūst izglītības programmas, un to apguves līmenis īpaši nemainās.

           

Saskaņā ar liceja noteikto kārtību ik gadu 12.klases beidzējiem par izcilām un teicamām sekmēm mācībās tiek piešķirtas zelta un sudraba medaļas.

 

Zelta un sudraba medaļu ieguvēju skaita apkopojums

 

Medaļa

Izglītojamo skaits

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g

2009./2010.m.g.

Zelta

6

6

6

Sudraba

5

5

10

 

Par teicamām sekmēm mācībās, gūtajiem panākumiem skolēnu zinātniskajā konferencē liceja beidzēji ir saņēmuši Latvijas Republikas Ministru prezidenta pateicību: 2012.gadā – 8, 2011.gadā – 8, 2010.gadā – 10 izglītojamie.

 

Rīgas domes atzinības rakstu par labiem panākumiem mācībās un sabiedrisko aktivitāti 2012.gadā saņēma divi 12.klases beidzēji un divi 9.klases beidzēji, 2011.gadā – pieci liceja beidzēji.

 

Liceja direktore vairakkārt ir saņēmusi pateicības vēstules no Latvijas Republikas Ministru prezidenta par izglītojamo teicamām sekmēm.

 

Daudzveidīgi un sekmīgi skolotāji ir strādājuši visos mācību priekšmetos. Tomēr ir izglītojamie, kuri nav guvuši pozitīvu mācību sasniegumu gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā. Pamatā nepietiekamais vērtējums ir matemātikā humanitāro klašu izglītojamajiem. Viņiem mācību gada beigās bija noteikti papildu mācību pasākumi (konsultācijas) un pēcpārbaudījumi, kurus šie izglītojamie sekmīgi nokārtoja.

Skolotāji atbildīgi seko sasniegumu dinamikai savā mācību priekšmetā, strādā papildus, diferencēti, individuāli, lai novērstu nepietiekamos vērtējumus mācību priekšmetā un uzlabotu mācību kvalitāti.

 

 

4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

 

Licejs katru gadu uzskaita un analizē izglītojamo sniegumus valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos, veicot salīdzinošo analīzi.

 

Izglītojamie sekmīgi kārto valsts pārbaudes darbus, vērtējums tajos pamatā atbilst gada vērtējumam mācību priekšmetā.

 

Centralizēto eksāmenu par vispārējo vidējo izglītību rezultāti ir šādi:

Mācību priekšmets

 

ABC līmenis (%)

2011./2012.m.g.

2010./2011..m.g.

2009./2010.m.g.

licejs

valsts

licejs

valsts

licejs

valsts

Angļu valoda

60,0

51,4

69,4

50,1

83,6

61,3

Latviešu valoda *

13,0

53,0

57,2

53,8

65,7

60,4

Matemātika

80,4

48,9

49,4

38,6

60,5

40,9

 

* – līdz 2011./2012.m.g. bija centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā

 

2011./2012.m.g. pirmo reizi visu skolu izglītojamie kārtoja vienotu centralizēto eksāmenu latviešu valodā. Visi 46 izglītojamie sekmīgi nokārtoja šo eksāmenu, taču neviens nav ieguvis A un B līmeni.

Līmeņu sadalījums centralizētajā eksāmenā latviešu valodā ir šāds:

 

Līmenis

A

B

C

D

E

F

n/v

Puškina licejs  (īpatsvars %)

-

-

13,04

36,96

47,83

2,27

-

Valsts kopumā (īpatsvars %)

5,44

19,57

27,98

29,57

16,06

1,38

0,01

 

Izglītojamie ik gadu sekmīgi kārto arī centralizētos eksāmenus Latvijas un pasaules vēsturē, fizikā, bioloģijā, vācu un franču valodā, šogad kārtoja arī eksāmenu informātikā. Kārtotāju skaits 1 – 8 izglītojamie.

 

Vidējais vērtējums necentralizētajos eksāmenos par vispārējo vidējo izglītību ir šāds:

 

Mācību priekšmets

Vidējais vērtējums (ballēs)

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g.

2009./2010.m.g.

Ekonomika

8,6

7,4

7,5

Krievu valoda un literatūra

8,1

7,6

8,7

Pedagoģija

6,6

7,7

8,8

Tiesību vēsture

6,5

-

-

Informātika

8,7

-

-

 

Necentralizētajos eksāmenos par vispārējo vidējo izglītību vidējais vērtējums virs 8 ballēm ir ekonomikā, krievu valodā un literatūrā un informātikā, zem 7 ballēm – pedagoģijā un tiesību vēsturē.

 

9.klases izglītojamie katru mācību gadu sekmīgi kārto centralizēto eksāmenu latviešu (valsts) valodā. 2011./2012.mācību gadā izglītojamo sniegums izteikts procentuālā novērtējumā, kā arī noteikta valsts valodas prasmes pakāpe. Vidējais vērtējums licejā ir 58,44%.

 

Centralizētā eksāmena latviešu valodā 9.klasē rezultāti pēc iegūtas valsts valodas prasmes pakāpes (%)

 

A1

A2

B1

B2

C1

C2

Licejs

-

34,00

32,00

32,00

2,00

-

Valsts

3,51

22,75

33,76

31,13

7,95

0,90

 

 

9.klases beidzēji citos valsts pārbaudes darbos sasniedza šādus rezultātus:

 

Mācību priekšmets

Vidējais vērtējums (ballēs)

2011./2012.m.g.

2010./2011m.g.

2009./2010.m.g.

Angļu valoda

7,1

6,7

5,9

Latvijas un pasaules vēsture

7,1

6,5

5,7

Matemātika *

5,8

6,8

6,9

Krievu valoda

6,9

6,8

6,6

* - 2011./2012.m.g. Rīgas pilsētā 9.klases izglītojamo darbus matemātikas eksāmenā vērtēja centralizēti. 

 

Izglītojamo sniegumā valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību 2011./2012.mācību gadā kopumā ir vērojama pozitīva dinamika, izņemot matemātiku, kur vidējais vērtējums ir zemāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir arī nepietiekami vērtējumi. Kopumā eksāmena darbu vērtējumi atbilst izglītojamo mācību sasniegumu vērtējumam. Zemāki vērtējumi ir humanitārās klases izglītojamajiem.

 

6.klases izglītojamie valsts pārbaudes darbos 2011./2012.mācību gadā saņēma vidējo vērtējumu 6,8 balles (2010./2011.m.g. -7,1; 2009./2010.m.g. – 6,5).

 

Apguves līmeņi (%) sadalījās šādi:

 

Mācību priekšmets

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g.

2009./2010.m.g.

izcils

optimāls

pietiekams

izcils

optimāls

pietiekams

izcils

optimāls

pietiekams

Latviešu valoda

12,7

52,7

34,6

18,2

60,0

21,8

27,5

47,5

25,0

Matemātika

12,7

67,3

20,0

29,1

58,2

12,7

-

57,5

42,5

Krievu valoda

21,8

54,6

23,6

7,3

61,8

30,9

5,0

62,5

32,5

Dabaszinības

21,8

70,9

7,3

9,1

69,1

21,8

-

-

-

 

3.klases izglītojamie valsts pārbaudes darbos 2011./2012.m.g. saņēma vidējo vērtējumu 7,4 balles (2010./2011.m.g. – 8,1;  2009./2010.m.g. – 7,0).

 

Apguves līmeņi (%) sadalījās šādi:

 

Mācību priekšmets

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g.

2009./2010.m.g.

izcils

optimāls

pietiekams

izcils

optimāls

pietiekams

izcils

optimāls

pietiekams

Latviešu valoda

48,7

37,2

14,1

17,7

57,0

25,3

59,5

36,5

4,0

Krievu valoda

23,7

42,1

34,2

45,6

45,5

8,9

17,6

52,7

29,7

Matemātika

 

32,9

50,0

17,1

30,4

56,9

12,7

44,6

35,1

20,3

Valsts pārbaudes darbu rezultāti 3. un 6.klasē pilnīgi atspoguļo mācību sasniegumus ikdienas darbā, kā arī liecina par mācību priekšmetu programmu sekmīgu apguvi.

 

Liceja sasniegumu pamatjomā „Izglītojamo sasniegumi” vērtējums – ļoti labi.

 

 

4.4.      ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

 

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

 

Licejā ir atbalsta personāls – psihologs, logopēds, sociālais pedagogs un medmāsa.

 

Licejā ir viens medicīnas darbinieks ar atbilstošu izglītību. Saskaņā ar normatīvajām prasībām ir iekārtots medicīnas kabinets. Medmāsa nodrošina pirmo medicīnisko palīdzību, apkopo un sniedz informāciju klases audzinātājiem un vecākiem par izglītojamo veselības stāvokli. Negadījumu, traumu, pēkšņas saslimšanas gadījumā medmāsa par to pēc noteiktas kārtības ziņo izglītojamo vecākiem.

 

Licejs lūdz izglītojamo vecākus informēt par bērnu veselības stāvokli. Saskaņojot ar vecākiem, licejā notiek izglītojamo profilaktiskā potēšana.

 

Medmāsa kopā ar klases audzinātājiem un sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem organizē pasākumus un tematiskās stundas par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kur izglītojamie tiek apmācīti rīkoties negadījumu un traumatisma situācijās.

 

Licejā, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, ir izstrādāti un apstiprināti darba drošības noteikumi. Ar drošības noteikumu prasībām ir iepazīstināti izglītojamie, liceja darbinieki, kā arī izglītojamo vecāki. Visiem ir pieejama informācija par to, kā sazināties ar palīdzības dienestiem.

           

Licejā ir izstrādāti un izvietoti evakuācijas plāni ar norādījumiem rīcībai ekstremālās situācijās un evakuācijas gadījumā. Ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti. To atbilstība ekspluatācijas noteikumiem tiek regulāri pārbaudīta.

           

Klašu audzinātāju darbā tiek plānotas stundas par drošības jautājumiem un rīcību ekstremālās situācijās. Licejā regulāri notiek tikšanās ar policijas darbiniekiem, lai teorētiskās un praktiskās nodarbībās nostiprinātu prasmes un iemaņas rīkoties bīstamās situācijās. Mācību gada beigās tiek plānots trauksmes pasākums.

 

Licejā ir dežurants, licejā un apkārtnē dežurē Rīgas Pašvaldības policijas darbinieks.

 

Licejā ir noteikta kārtība mācību ekskursiju un pārgājienu organizēšanai.

 

Licejs piedāvā 1. – 4.klases izglītojamajiem iespēju piedalīties pagarinātās dienas grupu nodarbībās, ko izmanto 125 izglītojamie.

 

Licejā ir nepieciešamie resursi, lai sniegtu izglītojamajiem emocionālu vai psiholoģisku atbalstu. Ir noteikta informācijas apmaiņas kārtība par izglītojamajiem, kuriem nepieciešams šāds atbalsts, bet palīdzību var saņemt, arī esot ārpus šīs informācijas aprites. Skolotāji, klašu audzinātāji, izglītojamie un viņu vecāki var konsultēties un lūgt attiecīgu palīdzību liceja psihologam, logopēdam, medicīnas darbiniekam, sociālajam pedagogam un liceja vadībai. Liceja atbalsta personāls problēmas risināšanā darbojas saskaņoti. Ja nepieciešams, tiek piesaistīti resursi ārpus liceja (sociālie dienesti, policija, bāriņtiesa). Liceja atbalsta personāla darbinieki ir iejūtīgi un sniedz konstruktīvus ieteikumus un pozitīvu emocionālu atbalstu problēmas vai situācijas risināšanai. 

 

Licejā ir izstrādāti iekšējas kartības noteikumi un Licejistu statūti, ar kuriem iepazīstināti izglītojamie un liceja personāls.

           

Licejā ir noteikta informācijas apmaiņas kārtība par izglītojamo mājas apstākļiem. Par to ir informēts klases audzinātājs un liceja vadība. Klases audzinātājs nepieciešamības gadījumā apmeklē izglītojamo mājās.

 

Liceja psihologa konsultācijas un palīdzība ir pieejama gan izglītojamajiem, gan skolotājiem, gan izglītojamo vecākiem. Psihologs strādā arī ar klašu psiholoģisko izpēti, piedalās klašu vecāku sapulcēs, kā arī veic pētījumus. Izglītojamo psiholoģiskās diagnostikas rezultāti tiek izmantoti klašu kolektīvu veidošanā, nostiprināšanā, izglītojamo problēmu risināšanā, kā arī viņu mācību profilēšanā.

 

Liceja atbalsta personāls, klases audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji mācību gada sākumā rīko adaptācijas pasākumus 1. un 10.klasē, kā arī 5.klasē sakarā ar pāreju uz jaunām prasībām mācību procesa organizācijā.

 

4.4.2. Atbalsts personības veidošanā

 

Lai veicinātu izglītojamo pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstību, tiek izmantoti liceja izglītības programmas ietvertie mācību priekšmeti, sociālās izglītības tēmas.

 

Klašu audzinātāju darba plānojums ietver izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanu un attīstības veicināšanu veselīga dzīvesveida pamatos, atkarības profilaksē, uzvedības un saskarsmes kultūrā, karjeras izvēlē, pilsoniskajā, patriotiskajā audzināšanā.

 

Izglītojamajiem ir iespējas pārrunāt viņu interesējošos jautājumus ar liceja darbiniekiem, kā arī izteikt savus ierosinājumus, kritiku un citas atsauksmes par liceja dzīves aktuālajām tēmām. Šāda iespēja ir arī liceja darbiniekiem un izglītojamo vecākiem. Ierosinājumus un ieteikumus var izteikt gan mutiski, gan rakstiski administrācijai (ir pieņemšanas laiki), pašpārvaldes institūcijām – Licejistu padomei, pedagoģiskajai padomei, Liceja padomei.

 

Izglītojamajiem ir iespēja darboties klašu un liceja pasākumu sagatavošanā, norises vadīšanā, piedalīties Licejistu padomes darbā, veidot savu avīzi, projektus, veidot klases dzīvi – organizēt ekskursijas, tikšanās, izklaides pasākumus utt.

           

Licejā tradicionāli tiek plānoti pasākumi, kuros piedalās praktiski visi izglītojamie un skolotāji, kā arī izglītojamo vecāki. Tie ir Zinību diena – 1.septembrī, Skolotāju diena – oktobrī, Liceja diena – 19.oktobrī, Latvijas valsts proklamēšanas svētki – novembrī, Ziemassvētki un Jaungada balle – decembrī, svešvalodu vakars – decembrī, A.Puškina piemiņas nedēļa – februārī, Eiropas atbrīvošanas no fašisma piemiņas diena – maijā, pēdējais zvans – maijā, A.Puškina dzimšanas diena – 6.jūnijā.

 

Liceja  pasākumu sagatavošanā piedalās gan izglītojamie, gan mācību priekšmetu skolotāji, interešu izglītības programmu pedagogi, administrācija, tehniskie darbinieki, gan izglītojamo vecāki.

 

Izglītojamajiem ir sava pašpārvalde – Licejistu padome, kurā darbojas klašu izvirzīti 8. – 12.klases izglītojamie. Licejistu padome sadarbojas ar Rīgas pilsētas skolēnu domi, darbojoties tās komisijās, piedaloties domes aktivitātēs.

 

Avīze “Licejskoje vremja” iznāk no 2004./2005.m.g. pēc vecāko klašu izglītojamo iniciatīvas. Tajā tiek ievietoti materiāli par liceja dzīvē aktuāliem jautājumiem, intervijas ar izglītojamajiem un skolotājiem, liceja dzīves apraksti.

 

Literāri mākslinieciskais almanahs „ARS” iznāk jau 20 gadus. Tajā ir publicēti izglītojamo labākie jaunrades darbi - dzejoļi, apraksti, stāsti, zīmējumi u.tml.

 

Licejā ir muzejs „Puškins un Baltija”, kurā licejisti vada ekskursijas, veic zinātniski pētniecisko darbu. 

 

Licejā jau devīto gadu aktīvi darbojas Jautro un atjautīgo klubs. Katru gadu liceja komanda Latvijas skolēnu līgas finālā iegūst godalgotas vietas.

 

Vecāko klašu izglītojamo grupa aktīvi piedalās intelektuāļu klubā „Kas? Kur? Kad?”.

 

Izglītojamie aktīvi nodarbojas ar labdarību. Aktīvi piedalās akcijā „Palīdzēsim dzīvnieku patversmēm”.  Ik gadu svētku dienās notiek labdarības akcija - koncerti sociālajā centrā „Ozolaine”.

           

Liceja interešu izglītības programmu piedāvājums tiek veidots, ņemot vērā izglītojamo intereses. Licejā darbojas Klasiskais teātris, meiteņu kori  (1.-2.kl., 5.-9.kl., 8.-12.kl.), krievu folkloras pulciņš „Svetovit”, vizuālās mākslas netradicionālās tehnikas studija, mājturības pulciņš „Vesta”, latviešu kultūras un integrācijas pulciņš „Sadarbs”, baleta pulciņš (1.-2.kl, 3.-4.kl., 5.-6.kl.). Kopā kultūrizglītības programmās darbojas 195 jeb 28% izglītojamo, 2011./2012.m.g. – 149 jeb 20% izglītojamo.

 

Interešu izglītības sporta programmu dalībnieki nodarbojas ar futbolu, ar vispārējās fiziskās sagatavotības attīstību, veido liceja volejbola un basketbola komandas pamatu, kas piedalās Rīgas pilsētas skolu sacensībās. Kopā sporta programmās darbojas 82 jeb 12% izglītojamo, 2011./2012.m.g. – 87 jeb 11,6% izglītojamo.

 

Interešu izglītības programmas ir nodrošinātas ar pedagogiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija. Nodarbību saraksts tiek sastādīts atbilstoši liceja iespējām un izglītojamo vajadzībām.

 

Izglītojamie, viņu vecāki un personāls ir informēti par licejā īstenotajām interešu izglītības programmām, kā arī par to dalībnieku, liceja komandu un izglītojamo individuālajiem sasniegumiem.

 

No 2009.gada licejs piedalās projektā „Skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā”, kura mērķis ir sekmēt izglītojamo pozitīvu attieksmi pret darbu, veidojot piederības sajūtu licejam un apkārtējai videi. Projektā ik gadu piedalās 8 – 12 trīspadsmit – četrpadsmit gadu veci izglītojamie no maznodrošinātām ģimenēm.

 

4.4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

 

Licejā īstenotās izglītības programmas nodrošina mācību profilēšanu un izglītojamo agrīno profesionalizāciju. Sākot ar 8.klasi, mācības notiek šādās nodaļās: filoloģijas, žurnālistikas, mākslas zinātņu, pedagoģijas un psiholoģijas, svešvalodu, vēstures un filozofijas, juridiskajā,  sociālekonomiskajā nodaļā.

 

Liceja vadība, klašu audzinātāji sniedz informāciju izglītojamajiem un viņu vecākiem par licejā apgūstamajām izglītības programmām, iepazīstina ar mācību procesa organizāciju. Ir izstrādāti informatīvi materiāli par licejā īstenotajām izglītības programmām un mācību priekšmetiem. Licejs rīko konsultācijas izglītojamajiem un viņu vecākiem par izglītības programmu, nodaļu izvēli un mācību procesa organizēšanu.

 

Klases audzinātāja stundās ir iekļauti ar karjeras izvēli saistīti temati.

 

Licejā ir izstrādāta karjeras izglītības programma. Karjeras izglītības programmas mērķis ir radīt izglītojamos interesi par karjeru un iepazīstināt ar darba pasaules daudzveidību, ar to saistīto izglītību un tās ieguves iespējām; attīstīt pašnovērtēšanas prasmes un iemaņas; veicināt turpmākās izglītības apzinātu izvēli un ar to saistīto iespējamo karjeru.

 

Licejā ir pieejama informācija par dažādu izglītības iestāžu piedāvātajām izglītības programmām.

Notiek tikšanās ar dažādu augstskolu (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Mančestras universitātes „Solford” u.c.) pārstāvjiem.

 

Licejs sadarbojas ar karjeras izvēles centru „Linkturs”,  atbalstot izglītojamo interešu un vajadzību apzināšanu un izpēti. Licejisti piedalās projektā „Pa karjeras kāpnēm”, „Ēnu dienā” (Ministru prezidenta un citu valsts amatpersonu „ēnošana”), ar izglītību saistītos starptautiskajos projektos   („International Collage”, ES programmas „Jaunatne darbībā” 1.apakšprogramma „Jaunatne Eiropai”, «More than a 1000 words?» Nr. SE-31-41-2010-R5, Puškina licejs (Rīga) – Puškina licejs (Maskava, Krievija), Puškina licejs – Teterovas ģimnāzija (Vācija)), kā arī daudzos vietējos izglītības, kultūras iestāžu, preses izdevumu, komercsabiedrību u.c. projektos.

 

Licejā ir nodrošināta atbilstoša un piemērota visām vecumā grupām, pedagogiem un vecākiem  informācija par karjeras izvēli, informācijas iegūšanai iespējams izmantot internetu.

 

Licejā ir apkopota informācija par liceja beidzēju tālāko izglītību: vairāk par 90% liceja absolventu turpina mācīties pēc licejā izvēlēta profila Latvijas un citu valstu augstskolās.

 

4.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

 

Licejā ir daudz talantīgu izglītojamo, un licejs veicina viņu piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos, projektos, skatēs un konkursos, sporta sacensībās, interešu izglītības programmu nodarbībās.

 

Licejā ir personāls, ir resursi darbam ar talantīgajiem izglītojamajiem – talantīgi skolotāji, kas vada fakultatīvās nodarbības, individuālo un grupu darbu, projektu un zinātnisko darbu, interešu grupu darbu.

 

Skolotāji, izglītojamie un viņu vecāki sadarbojas, lai sekmētu izglītojamo izaugsmi. Skolotāji, plānojot mācību darbu, ievēro talantīgo izglītojamo vajadzības. Par talantīgo licejistu panākumiem mācību un ārpusstundu darbā tiek informēti pārējie izglītojamie, liceja darbinieki, vecāki. Informācija par viņu sasniegumiem tiek izvietota pie liceja ziņojumu dēļa, labākie izglītojamie un skolotāji tiek godināti mācību semestra un gada noslēgumā.

 

Licejā ir apzināti izglītojamie, kuriem ir grūtības mācībās un kuriem ir daudz mācību stundu kavējumu.

 

Klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skolotāji, liceja vadība sadarbojas, lai sekmētu šo izglītojamo izaugsmi, novērstu viņu neattaisnoto stundu kavējumus.

 

Licejā mācību priekšmetu skolotāji sniedz konsultācijas. Izglītojamajiem ir iespēja vienoties ar mācību priekšmetu skolotājiem par mācību vielas apguvi pēc individuālā grafika. Vecākiem ir iespēja konsultēties ar liceja vadību, klases audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, atbalsta personālu izglītojamo izaugsmes sekmēšanā.

Licejs nepieciešamības gadījumā ierosina noformēt mājmācību ilgstoši slimojošiem pamatskolas izglītojamajiem.

           

Atbalsta personāla palīdzība ir pieejama visiem izglītojamajiem un vecākiem, kam tā nepieciešama. Palīdzību liceja atbalsta personāls sniedz gan grupā, gan individuāli. Medicīnas māsai, izglītības psihologam, logopēdam un sociālajam pedagogam ir savas darba telpas un pieņemšanas laiki.

           

Liceja atbalsta personāls ir iesaistīts izglītojamo vajadzību izpētē, individuālo un grupu darbības plānu sastādīšanā, problēmsituāciju analīzē un sniedz savam profilam atbilstošu palīdzību vai konsultācijas, nodrošina izglītojamajiem  atbalstu mācību procesā, savstarpējo attieksmju korekcijā, personības izaugsmē, problēmsituāciju risināšanā.

 

Atbalsta personāla speciālisti kompleksu uzdevumu risināšanā sadarbojas.

 

4.4.5.   Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

 

Licejā nav izglītojamo ar speciālām vajadzībām.

 

4.4.6.   Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

 

Licejā ir noteikta kārtība vecāku informēšanai par mācīšanas, mācīšanās un mācību satura jautājumiem, t.sk. par pārbaudes darbu kārtošanas procedūru, izglītojamo kavējumiem, ārpusstundu pasākumiem, kā arī vecāku iesaistīšanai liceja darbā.

 

Licejs sniedz vecākiem nepieciešamās konsultācijas, lai atbalstītu bērnu mācīšanās procesu, atbalsta vecāku vēlmi papildināt latviešu valodas prasmes, iesaistot viņus kursos.

 

Licejā darbojas Liceja padome, kurā tiek ievēlēti vecāku pārstāvji no klasēm.

Liceja padome nodrošina iespēju ikvienam vecākam iesniegt priekšlikums liceja darba pilnveidei.

 

Vecāku priekšlikumi par dažādiem ar liceja darbu saistītiem jautājumiem tiek apkopoti un ņemti vērā, pilnveidojot liceja darbību.

 

Izglītojamo, skolotāju un vecāku sadarbība pamatā ir regulāra un sistemātiska. Tās ir vecāku sapulces klasēs un licejā, individuālais darbs un dažāda rakstura sarunas; tā ir saziņa ar mācību dokumentāciju, skolēnu dienasgrāmatām, kā arī e-iespējām.

 

Vecāki tiek aicināti apmeklēt liceja pasākumus: izstādes, Ziemassvētku pasākumus, koncertus, muzeja „Puškins un Baltija” atvērto durvju dienas, kā arī tiek aicināti piedalīties  Zinību dienā, Liceja dienā, aktīvi iesaistīties Sporta svētkos.

 

Liceja sasniegumu pamatjomā „Atbalsts izglītojamajiem” vērtējums – ļoti labi.       

 

 

4.5.      LICEJA VIDE

 

4.5.1.      Mikroklimats

 

Viena no prioritātēm liceja vides veidošanā ir labvēlīga morāli psiholoģiskā klimata radīšana, kas ir viens no liceja galvenās metodiskās tēmas, mērķu un pamatuzdevumu izpildīšanas nosacījumiem.

Licejam ir augsts prestižs sabiedrībā. Licejā valda labvēlīga gaisotne, laipnība un izpalīdzība, radošs gars. 

Liceja tēla veidošana tiek plānota. Izglītojamie, personāls un vecāki apzinās savu vietu liceja tēla veidošanā. Licejs veicina izglītojamos, viņu vecākos un liceja darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par liceju. Licejam ir tradīcijas, pasākumi kopības un piederības sajūtas apliecināšanai. Īpaši nozīmīga ir Liceja diena 19.oktobrī, kad notiek iesvētīšana licejistu kārtā. Licejs katru gadu atzīmē valsts svētkus: 18.novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 4.maijs – Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena u.c.

 

Licejam ir sava atribūtika: logo, atzinības raksts, diploms, zelta un sudraba medaļas liceja beidzējiem. Izglītojamajiem ir licejista tērps.

Licejs atbalsta izglītojamo tiesības, viņu interešu un individuālo īpašību attīstību. Viens no reglamentējošiem dokumentiem audzēkņiem ir Licejista statūti.

Labvēlīgs mikroklimats veicina patiesa pilsoņa veidošanos, savstarpēju cieņu, uzticēšanos un koleģialitāti starp pedagogiem un izglītojamajiem.

Izglītojamo un pedagogu kopīgs darbs radošajās grupās, zinātniski pētnieciskajās laboratorijās, Liceja padomē, literāri mākslinieciskajā žurnālā „ARS”, avīzē „Licejskoje vremja”, muzejā „Puškins un Baltija” ir rezultāts cieņpilnām attiecībām, kas tiek veidotas un slīpētas liceja ikdienas darbā. Liceja tradīcija ir  uzrunāt izglītojamos uz „Jūs” un ar vārdiem „kolēģi licejisti”.

Savstarpēja sapratne un sadarbība izpaužas ikdienas saskarsmē. Licejā tiek gatavotas un noris diskusijas  - nevis forma vai metode, bet „sarunas no sirds”, reizumis arī nepatīkamas, t.i., tiek īstenotas izglītojamo tiesības izteikt savu viedokli par to, ko nozīmē būt īstam pilsonim, ko nozīmē būt inteliģentam, vai pastāv nihilisma problēma mūsdienās, par toleranci u.c.

Izglītojamo izteiktās domas diskusijās „Cilvēks un vara”, „Vai Labs ir aktuāli?” (pēc filozofa V.Solovjova darbiem), „Mūsdienu skolotājs. Kāds viņš ir?” „Ko nozīmē pašnoteikšanās un pašaktualizācija?” u.c. liecina, ka, pateicoties labvēlīgam mikroklimatam, licejā radīts mikroklimats, kas pēc iedarbības uz apziņu ir tiesisks, tikumisks, estētisks un zinātnisks.

 

4.5.2.      Fiziskā vide

 

Liceja telpas ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, izglītojamajiem, personālam un apmeklētājiem pievilcīgas.

 

Liceja mēbeles atbilst skolēnu vecumam un augumam. Mēbeles tiek regulāri atjaunotas (remontētas), kā arī iespēju robežās iegādātas jaunas. Šis darbs ir turpināms, jo dažos kabinetos mēbeles ir fiziski un morāli novecojušas. No jauna ir iekārtota skolotāju istaba, izveidoti 4 dabaszinību (matemātikas, ķīmijas, fizikas, bioloģijas) kabineti, kapitāli renovēti 9 mācību kabineti.

 

Licejā tiek veikts telpu remonts. Triju gadu laikā tika nomainītas durvis, izremontētas tualešu telpas, atjaunots grīdas klājums un krāsojums, renovēta un aprīkota ar skatuves tehniku aktu zāle, iegādātas jaunās virtuves ierīces, mēbeles u.c.

 

Liceja un klašu telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām.

Liceja gaiteņu un kāpņu telpu iekārtojums neierobežo izglītojamo un personāla pārvietošanos. Liceja telpas ir drošas, liceja gaiteņos izvietoti attiecīgā gaiteņa un klašu evakuācijas plāni ar norādēm par rīcību ārkārtas situācijās.

 

Liceja teritorija ir tīra un kārtīga, apzaļumota. Ir iespēja organizēt nodarbības svaigā gaisā. Ir atdalīta sporta zona, izveidots Ziemeļu rajona Sporta centrs, kur notiek sporta stundas, olimpiādes, rajona un pilsētas pasākumi. Paredzēts arī ierobežot un labiekārtot visu liceja teritoriju, arī piebraucamos ceļus un transporta stāvvietu.

 

Liceja sasniegumu pamatjomā „Liceja vide” vērtējums –ļoti labi.

 

 

4.6.      LICEJA RESURSI

 

4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

 

Liceja kopējā telpu platība Sarkandaugavas ielā 22 ir  9872 m2, t.sk. mācību telpu platība ir 3232 m2, sporta un atpūtas telpu platība ir 1903 m2  , bibliotēkas telpu platība 107 m2. Patversmes ielā 20 kopējā telpu platība ir 1634 m2, t.sk. mācību telpu platība ir 395 m2, sporta un atpūtas telpu platība ir 260 m2, bibliotēkas telpu platība 25 m2. 2012./2013.m.g. vienā maiņā mācās 701 izglītojamais.

 

Mācību procesa, izglītojamo un skolotāju vajadzību nodrošināšanai gan Sarkandaugavas ielā 22, gan Patversmes ielā 20 ir visas nepieciešamas telpas. Tās atbilst skolēnu skaitam, bet to iekārtojums - mācību procesa nodrošināšanai.

 

Izglītības programmu īstenošanai ir nepieciešamie materiālie tehniskie resursi. Mācību priekšmetu kabineti, bibliotēkas un lasītavas, aktu zāle, sporta zāle, palīgtelpas ir funkcionālas un piemērotas mācību un audzināšanas darbam.

 

Visas liceja telpas ir noslogotas. Uzturētas atbilstoši darba specifiskajām prasībām.

 

Sporta zāle tiek izmantota racionāli. Ir dušas telpas. Ir iespējas izmantot Sporta centra stadionu.

 

Sarkandaugavas ielas 22 ēkā ir izveidots interneta tīkls.

 

Sanitārie mezgli ir atbilstoši iekārtoti.

 

Liceja mēbeles, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir lietošanas kārtībā, bojāti tehniskie līdzekļi tiek savlaicīgi laboti. Neraugoties uz to, ka katru mācību gadu gan mēbeles, gan materiāli tehniskie resursi, gan mācību un metodiskie līdzekļi tiek papildināti, daļa no tiem ir novecojuši.

 

Telpu sadalījums atbilst mācību procesa nodrošināšanai, izglītojamo un skolotāju vajadzībām. Pie katras telpas ir norāde par telpu.

 

Licejā ir noteikta kārtība materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanai un uzglabāšanai. Tiek ievēroti drošības pasākumi tehnisko līdzekļu uzglabāšanai.

Licejā esošos materiāli tehniskos resursus izmanto gan skolotāji, gan izglītojamie.

 

Licejā ir noteikta kārtība bibliotēkas, lasītavas, informatīvi tehniskā centra (ITC), sporta zāles, aktu zāles u.c. telpu izmantošanai. Liceja bibliotekāres, ITC darbinieki konsultē skolotājus un izglītojamos par bibliotēkā, ITC pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.

 

Liceja budžets ir apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Liceja finanšu resursi pamatā ir pietiekami izglītības programmu īstenošanai, liceja ēku uzturēšanai, to darbības nodrošināšanai.

 

Par finanšu līdzekļu izmantošanu ir atbildīgs liceja direktors. Tie tiek sadalīti atbilstoši liceja izvirzītajām prioritātēm un pašvaldības ieteikumiem un izmantoti atbilstīgi normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

 

Liceja darbinieki ir informēti par kārtību, kādā izmanto finanšu līdzekļus.

Liceja direktors konsultējas ar liceja padomi, administrāciju, skolotājiem par finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā atskaitās par to.

 

4.6.2. Personālresursi

 

Licejā ir nepieciešamie personāla resursi izglītības programmu īstenošanai, sekmīgi darbojas atbalsta personāls. Mācību plānā paredzētie mācību priekšmeti tiek mācīti.

 

Pedagoģiskajam  personālam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Licejā strādā 4 zinātņu doktori, 50 maģistri, t.sk. 26 pedagoģijas maģistri.

 

Liceja administrācija savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un to izmaiņas. Izmaiņas personāla sastāvā ir pamatotas.

 

Skolotāji izstrādā mācību priekšmetu standartus, programmas, mācību līdzekļus, mācību grāmatas, veic zinātniskos pētījumus, piedalās radošo darbu izstādēs, konkursos, līdzdarbojas projektos, asociācijās utt.

 

Skolotāju darba slodze ir optimāla, nodrošina kvalitatīvu pienākumu izpildi. Tā tiek sadalīta, ievērojot liceja izglītības programmu un darba organizācijas vajadzības, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju.

 

Liceja vadība zina katra skolotāja darba pieredzi un profesionālo kompetenci.

 

Liceja darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas ar darbinieku saskaņotos amatu aprakstos.

 

Visiem liceja darbiniekiem ir pieejama precīza informācija par liceja vadības struktūru, tā darbību, darbinieku pienākumiem, tiesībām un atbildības jomām. Skolotājiem ir iespēja izteikt priekšlikumus sava vai liceja darba uzlabošanai.

 

Licejā izveidotas un darbojas 8 priekšmetu metodiskās komisijas: krievu filoloģijas, latviešu valodas un literatūras, svešvalodu, matemātikas, dabaszinātņu, sabiedrisko priekšmetu, estētikas priekšmetu cikla, sākumskolas metodiskā komisija. Darbojas arī skolotāju zinātniski pētnieciskās laboratorijas - didaktiskā, saskarsmes kultūras, diagnostikas laboratorija, kā arī radošās grupas,  projektu vadības grupas. Šo darbu koordinē liceja zinātniski metodiskā padome.

 

Skolotāji sadarbojas ar atbalsta dienestiem – psiholoģisko dienestu, informatīvi tehnisko centru, zinātniski metodisko centru, atbalsta personāla grupu.

 

Licejā ir normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstošs klašu piepildījums un sadalījums, kā arī noteikta kārtība izglītojamo dalīšanai grupās atsevišķos mācību priekšmetos un tam nodrošināti atbilstoši skolotāju resursi.

 

Liceja atbalsta personāla grupas (izglītības psihologa, sociālā pedagoga, logopēda, medmāsas) pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas ar viņu saskaņotos amatu aprakstos. Ir izstrādāta liceja atbalsta personāla grupas darba kārtība. Ir noteikta kārtība, kādā skolotāji mācīšanas procesā var iesaistīt izglītības psihologu, logopēdu un sociālo pedagogu, bet izglītojamie un vecāki saņemt viņu palīdzību un konsultācijas. Ir atbilstošas telpas psihologa, logopēda un sociālā pedagoga darbam. Noteikts darba laiks.

 

Licejā ir noteikta sistēma personāla tālākizglītībai. Tā sekmē liceja attīstības plāna, izglītības programmu īstenošanu. Plānojot skolotāju tālākizglītību, tiek ņemtas vērā liceja darbības prioritātes un aktuālās liceja darba problēmas.

 

Licejā ir sistematizēta informācija par katra skolotāja tālākizglītību. Administrācija, metodisko komisiju vadītāji rosina un atbalsta liceja personālu piedalīties liceja vajadzībām atbilstošās tālākizglītības programmās. Skolotāji regulāri apmeklē tālākizglītības kursus, informācija par kursos apgūto tiek piedāvāta citiem skolotājiem metodisko komisiju, kā arī pedagoģiskās padomes sēdēs, kas veicina visa personāla nepārtraukto attīstību. 2011./2012.m.g. tālākizglītības kursos profesionālo meistarību pilnveidoja 22 pedagogi,  2010./2011.m.g. - 46 pedagogi, 2009./2010.m.g. – 29 pedagogi. Triju gadu laikā 1 skolotājs, studējot Latvijas Universitātē, ieguva latviešu valodas skolotāja kvalifikāciju, 1- ieguva maģistra grādu. Pašlaik 3 skolotāji mācās doktorantūrā, 2 studē Latvijas augstskolās, lai iegūtu otro kvalifikāciju.

 

Liceja sasniegumi pamatjomā „Liceja resursi” vērtējums –labi.

 

4.7.      LICEJA DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

 

4.7.1.      Liceja darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

 

Licejā ir noteikta pašvērtēšanas sistēma, kas pamatojas uz liceja struktūru un tā administratīvo vadību.

Liceja darbību vērtē praktiski visi liceja darbinieki.

Licejā ir izstrādāti šādi metodiskie materiāli, kas sekmē darbības vērtēšanu: skolotāju mācību darbības pašvērtējums, skolotāja stundas pašvērtējuma lapa, skolotāja mācību darbības pašvērtējums, metodiskās komisijas pašvērtējums.

Liceja attīstības plāna un gada darbības plāna izpilde katru gadu tiek apspriesta pedagoģiskās padomes sēdēs, analizējot liceja darbību, kā arī metodiskajās komisijās, liceja padomes sēdēs.

Notikušas īpašas pedagoģiskās padomes sēdes par pašvērtējuma problēmām  un liceja attīstības plānošanu: „Liceja attīstības plāns, galvenie darbības virzieni” (2009), „Vērtēšanas sistēmas attīstība kā mācību procesa un izglītojošās darbības kvalitātes paaugstināšanas līdzeklis” (2011).

Attīstības plāna struktūra atbilst normatīvo dokumentu un metodisko materiālu prasībām, valsts un Eiropas izglītības tendencēm.

Licejā izstrādātā gada darbības plāna struktūra aptver visus darbības aspektus atbilstoši attīstības plānam.

Lai noskaidrotu pedagogu, izglītojamo un vecāko viedokli, liceja darbības vērtēšanai izstrādāti anketēšanas jautājumi par pašanalīzes un pašvērtējuma problēmām.

Īpaša uzmanība gada darbības plānā un attīstības plānā tiek pievērsta konkrētam plānotajam rezultātam un plāna izpildes kontrolei.

Kontroli par attīstības plāna izpildi un korekcijas īsteno darba grupa izpildes apspriedes gaitā (metodisko komisiju vadītāji, zinātniski metodiskās komisijas locekļi, Liceja padomes pārstāvji).

Labvēlīgais mikroklimats, iedibinātās savstarpējās uzticēšanās attiecības starp darbiniekiem un izglītojamajiem, pedagogiem un vecākiem sekmē to, ka arī vecāki piedalās liceja darbības vērtēšanā.

Attīstības plāna un gada plāna veidošanā tiek ņemti vērā pedagogu, vecāku, izglītojamo priekšlikumi, kas izvirzīti pedagoģiskajā padomē, zinātniski metodiskajā padomē, licejistu padomē, Liceja padomē.

 

4.7.2.      Liceja vadības darbs un personāla pārvaldība

 

Licejā ir izstrādāta visa nepieciešama obligātā dokumentācija atbilstoši  normatīvo aktu prasībām. Liceja darbu reglamentējošie dokumenti ir izstrādāti demokrātiski, ievērojot tiem izvirzītās prasības.

           

Ir izstrādāta precīza vadības struktūra. Vadībā strādā cilvēki ar dažādu pedagoģisko pieredzi, kas veido vienotu vadības komandu. Direktora vietnieku un cita līmeņa vadītāju darba pienākumi un atbildība ir noteikta amata aprakstos. Pienākumi aptver visas liceja darbības jomas, tie nedublējas. Vadības atbildības jomas zināmas visiem skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

 

Direktors prasmīgi plāno, organizē un vada liceja darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi, ievieš darbā nepieciešamas pārmaiņas saskaņā ar izstrādāto stratēģiju.

 

Vadības lēmumi tiek pieņemti koleģiāli vadības sēdēs. Vadības sēdes tiek regulāri plānotas atbilstoši gada darba plānam un liceja vajadzībām. Sistemātiski tiek izskatīta pieņemto lēmumu izpilde.

           

Liceja vadība nodrošina informācijas apmaiņu par liceja darba stratēģiju, pieņemtajiem lēmumiem.  Direktora vietnieki vada un koordinē metodisko komisiju darbu.

 

Liceja vadība sadarbojas ar liceja padomi un vecākiem, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Izglītības un zinātnes ministriju.

 

Vadība un liceja kolektīvs rūpējas par liceja prestižu un tēlu sabiedrībā.

 

 

4.7.3.      Liceja sadarbība ar citām institūcijām

 

Liceja vadība efektīvi un veiksmīgi sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un citām pašvaldības institūcijām.

Vairāku gadu gaitā licejā ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Mančestra universitāti „Solford”, Rīgas advokātu biroju, ar Swedbanku. Liceja direktore ik gadu saņem pateicības vēstules no augstskolu – LU, RTU, Banku augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes rektoriem par labi sagatavotiem izglītojamajiem, kuri uzrāda labas un teicamas sekmes, studējot šajās augstskolās. Licejā strādā vairāki augstskolu mācību spēki. Izglītojamie apmeklē augstskolu zinātniskas laboratorijas un veic tur dažādus uzdevumus.

 

Izveidota veiksmīga sadarbība ar laikrakstiem „Vesti segodnja”, Čas”, „Telegraf” u.c. Licejistiem ir iespēja publicēties tajos, tikties ar žurnālistiem, dzejniekiem (Anna Auziņa, Sergejs Timofejevs, dzejnieku apvienība „Orbita” u c). Laikrakstu un žurnālu redakcijās, Rīgas advokātu birojos tiek organizētas vecāko klašu izglītojamo praktiskās nodarbības.

 

Liceja sadarbība ar karjeras izvēles centru  „Linkturs” veicina izglītojamo interešu un vajadzību apzināšanu un izpēti.

Licejs veicina sadarbību ar citām Puškina vārda nosauktām skolām gan Latvija, gan ārpus tās.

Licejisti piedalās ar izglītību saistītos starptautiskajos projektos, kā arī daudzos vietējos izglītības, kultūras iestāžu, preses izdevumu, komercsabiedrību u.c. projektos un konkursos.

 

Liceja sasniegumi pamatjomā „Liceja darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

vērtējums – ļoti labi.

 

 

5.        CITI SASNIEGUMI

 

Liceja sasniegumi tiek atzīmēti dažādos līmeņos dažādās darbības jomās: mācību darbā, zinātniski pētnieciskajā darbībā, pašpārvaldes jomā, karjera izglītības un profesionālās ievirzes mācību jomā, kas sekmē izglītojamo un pedagogu pašrealizācijas iespējas.

 

Katru mācību gadu izglītojamie sekmīgi piedalās mācību priekšmetu gan valsts, gan atklātās, gan Rīgas pilsētas olimpiādēs.

 

Godalgotu vietu valsts mācību priekšmetu olimpiāžu 2.posmā un Rīgas pilsētas olimpiāžu apkopojums

 

2011./2012.m.g.

2010./2011.m.g.

2009./2010.m.g.

31

32

23

 

Valsts līmenī mācību priekšmetu olimpiādēs 2011./2012.m.g.  ir 1 apbalvojums, 2010./2011.m.g. – 2, 2009./2010. – 4. Atklātajā matemātikas olimpiādē 2011./2012.m.g. viena 1.vieta, trīs – 3.vietas un 5 atzinības, 2010./2012..m.g. – viena 1.vieta, trīs 2.vietas un viena atzinība, 2009./2010.m.g. – viena 1.vieta, viena 3.vieta un viena atzinība.

 

Ik gadu licejā notiek Zinātnes diena, kad tiek apkopoti pedagogu un izglītojamo zinātniski pētnieciskās darbības rezultāti liceja zinātniskajās konferencēs:

2011./2012.m.g. notika zinātniskā konference „Pedagogu un licejistu jaunākie pētījumi saistībā ar Latvijas un Eiropas zinātnes attīstības tendencēm”. 2010./2011.m.g.  - „Licejistu un pedagogu jaunākie pētījumi un to saikne ar liceja galveno zinātniski metodisko tēmu”. 2009./2010.m.g. - „Licejistu un pedagogu jaunākie pētījumi un to loma turpmākajā liceja zinātniski pētnieciskajā darbībā.”

Katru gadu licejisti piedalās un gūst panākumus vecāko klašu skolēnu zinātniskajās konferencēs.

Rīgas pilsētas skolēnu zinātniskajā konferencē 2011./2012.m.g. piedalījās 16 licejistu darbi, 12 no tiem guva apbalvojumus; 2010./2011.m.g. piedalījās 23 licejistu darbi, 18 saņēma apbalvojumus; 2009./2010.m.g. piedalījās 19 licejistu darbi, 12 ir apbalvoti.

 

Valsts skolēnu zinātniskajā konferencē 2011./2012.m.g. piedalījās 9 licejistu darbi, 7 no tiem guva apbalvojumus (4 pirmās vietas); 2010./2011.m.g. piedalījās 11 licejistu darbi, 5 no tiem apbalvoti; 2009./2010.m.g. piedalījās 8 licejistu darbi - 4 apbalvojumi.

 

Kultūrizglītības kolektīvi katru mācību gadu iegūst godalgotas vietas Rīgas pilsētas, valsts, kā arī starptautiskā mēroga festivālos un konkursos. It īpaši lieli panākumi ir Klasiskajam teātrim.

Licejam piešķirta Dr. K.Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma balva kopvērtējumā – (H) Stikla kalns, Kopā licejs ir saņēmis astoņas  Dr. K.Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma balvas.

Liceja direktore G.Voiteka ir saņēmusi Izglītības un zinātnes nozares augstāko apbalvojumu – Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balvu.

Trīs gadu laikā pedagogi saņēmuši dažādas atzinības: Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu pasniegts 5 liceja pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības raksts - 6 pedagogiem; Rīgas domes Atzinības raksts - 5 pedagogiem; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Atzinības raksts - 22 pedagogiem.

Licejā strādā četri Rīgas domes „Zelta pildspalvas” ieguvēji, kā arī A.Kronvalda, L.Bērziņa u.c. fondu balvu, prēmiju ieguvēji.

Liceja pedagogi piedalās daudzos Eiropas Savienības projektos: „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (IZM, ESF) – piedalījās 13 pedagogi, projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 2011./2012.m.g. piedalījās 11 pedagogi; 2010./2011.m.g. –  6 pedagogi , 2009./2010.m.g. iesaistījās  26 pedagogi.  32  skolotāji ieguva 3. kvalitātes pakāpi, 2 skolotāji ieguva 4.kvalitātes pakāpi.

Liceja pedagogi  piedalījās arī RIIMC (ESF) projektos: „21.gs. skolotājs” metodisko izstrādņu skatē un ieguva vienu 1.vietu, „Pedagogu pētnieciskā darbība izglītības iestādē” ar pētījumu „Darbs ar apdāvinātiem skolēniem – viņu mācīšanās motivācijas un zinātniski pētnieciskās darbības veicināšanas efektīvs līdzeklis”, „Programmas My Test izmantošanas iespējas matemātikas stundās 8-10.klasēs”, kā arī Latviešu valodas aģentūras (ESF) projektā „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālās meistarības  pilnveide”. Skolotājas izstrādāja autorprogrammu un vadīja skolotāju tālākizglītības meistarklasi „Radošās rakstīšanas paņēmienu izmantošana latviešu valodas un literatūras stundās pamatskolā un vidusskolā”.

Četru pedagogu vadībā ir notikušas 9 meistarklases Rīgas pilsētas un valsts citu novadu skolotājiem.

Trīs gadu laikā liceja pedagogi piedalījās 42 valsts, Eiropas un starptautiskās konferencēs dažādās valstīs (Polijā, Vācijā, Zviedrija, Spānijā, Krievijā, Turcijā, Īrijā u.c.).

Liceja pedagogiem no 2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. bijusi 21 publikācija dažādos izdevumos.

Licejs piedalījās starptautiskajos pētījumos: „Skolēnu paradumu pētījums (HBSC) 2006”; „IEA pilsoniskās izglītības pētījums – ICCS 2009”, „OECD skolēnu novērtēšanas  programmas pētījums(SSNP2012)”

6. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM SECINĀJUMIEM)

Pamatjoma

Uzdevumi  turpmākai attīstībai

Mācību saturs

 

Pilnveidot mācību saturu saskaņā ar mūsdienu izglītības prasībām, attiecīgi grozot, kā arī veidojot jaunas izglītības programmas.

Turpināt mācību priekšmetu programmu satura pilnveidošanu atbilstoši liceja galvenajai metodiskajai tēmai „Izglītības satura humanizācija licejā kā pedagoga un licejista  personības pilnveides  pamats”.

Mācīšana un mācīšanās

Turpināt nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, ņemot vērā izglītojamo spējas un vajadzības, izmantojot jaunākās pedagoģiskās tehnoloģijas mācību procesā, pilnveidojot mācību sasniegumu vērtēšanas metodes un kvalitāti, īstenot individuālo un diferencēto pieeju mācīšanas procesā.

Panākt mācību motivācijas paaugstināšanos.

Attīstīt vecāku un pedagogu sadarbību mācīšanas un mācīšanās procesā.

Turpināt pašvērtējuma un pašanalīzes metodisko materiālu izstrādi.

Izglītojamo sasniegumi

 

Attīstīt izglītojamo individuālo sasniegumu prognozēšanu, efektīvāk izmantojot pašanalīzi un pašvērtējumu.

Pilnveidot izglītojamo  sasniegumu uzskaites un analīzes kārtību,  attīstot izglītojamo sasniegumu kvalitatīvo analīzi un to rezultātu izmantošanu ikdienas darbā.

Izglītojamo sasniegumu analīzi izmantot gan izglītojamo, gan pedagogu motivēšanai.

Izdot izglītojamo un pedagogu labāko zinātniski pētniecisko darbu krājumu.

 

 

Atbalsts izglītojamajiem

 

 

 

 

Turpināt karjeras izglītības īstenošanu, ņemot vērā jaunākās iespējas (saiknes ar augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem, dažādām institūcijām, kur izglītojamajiem notiek praktiskās nodarbības).

Turpināt sadarbību ar liceja absolventiem, kas studē Latvijas un citu valstu augstskolās.

Turpināt formu un metožu izstrādi, kas sekmē talantīgo izglītojamo spēju attīstību un rosina paaugstināt zināšanu līmeni izglītojamajiem, kam ir grūtības mācību priekšmetu apguvē.

Liceja vide

Turpināt labiekārtot liceja fizisko vidi – telpas, mācību kabinetus, sporta zāli, liceja teritoriju.

Turpināt pilnveidot materiāli tehnisko bāzi,  attīstīt liceja informatīvi tehnisko centru.

Saglabāt labvēlīgo, radošo mikroklimatu, kas sekmē cieņpilnu attiecību veidošanos izglītojamo un liceja darbinieku vidū, rosina izglītojamo inteliģences un radošuma attīstību.

Resursi

 

 

 

Turpināt pedagoģiskā un atbalsta personāla profesionālās meistarības pilnveidi tālākizglītības kursos, maģistrantūrā, doktorantūrā.

Veicināt pedagogu piedalīšanos Eiropas Savienības un citos starptautiskajos projektos, kā arī starptautiskajos pētījumos.

Racionāli izmantot budžeta līdzekļus, telpas un iekārtas.

Liceja darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Nodrošināt visu liceja darbinieku un vecāku iesaistīšanos pašvērtēšanas procesā, liceja darbības analīzē un vērtēšanā.

Turpināt liceja darbību reglamentējošās dokumentācijas pilnveidošanu atbilstīgi normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

Direktore                                                                                                                     G.Voiteka

 

 

 

 

 

 

 

 

SASKAŅOTS

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

Guntis Helmanis

   

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 

(datums)

Z.v.

 









eXTReMe Tracker
Latviski По-русски English