We use cookies to enhance your experience. By continuing to visit this site you agree to our use of cookies.

PUŠKINA LICEJS

Sarkandaugavas iela 22, Rīga, LV–1005, tālrunis/fakss: 67393870, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Rīgā, 2018.

 


 

 

1. PUŠKINA LICEJA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Puškina licejs ir Rīgas pašvaldības dibinātā un Rīgas domes pakļautībā esošā vispārējās izglītības iestāde. Liceja darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un citi valsts un pašvaldības normatīvie dokumenti, kā arī liceja nolikums.

Puškina licejs ir izveidots 1989.gadā saskaņā ar Izglītības ministrijas 07.07.1989. kolēģijas lēmumu Nr.9 „Par atsevišķu nacionālo un profilskolu nolikumu un mācību plānu apstiprināšanu”.

Liceja koncepcijas veidošanā, izglītības satura virzienu noteikšanā liela loma bija Rīgas pirmā liceja - Ķeizariskā liceja, tā rektora, pazīstama Baltijas novadpētnieka Johana Kristofa Broces pieredzei. Puškina licejs turpina tās Eiropas tradīcijas izglītībā, kurām pamati tika ielikti Rīgas Ķeizariskajā licejā, vēlāk - Carskoje Selo licejā, kur mācījās izcilais dzejnieks Aleksandrs Puškins.

Adrese: Sarkandaugavas iela 22, Rīga, LV-1005.
Mācību process notiek vienā ēkā – Sarkandaugavas ielā 22,Rīgā.

Licejs īsteno 4 izglītības mazākumtautību programmas: pamatizglītības mazākumtautību programmu, Puškina liceja modelis; vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu, valodas; vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programmu, cilvēkzinības; vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmu, matemātika un ekonomika.
Programmu saturs atbilst valsts izglītības standartiem un ir papildināts ar saturu, kas nodrošina mācību profilēšanu un izglītojamo agrīno profesionalizāciju, kā arī ar krievu identitāti, krievu valodas un kultūru, integrāciju Latvijas sabiedrībā, pilsoniskumu un patriotismu saistītu mācību saturu.

Izglītības programmu apguve notiek krievu un latviešu valodā, kā arī bilingvāli, ko nodrošina augsti kvalificēti pedagogi, viņu vidū ir 6 zinātņu doktori, 44 - zinātņu maģistri, t.sk. 23 pedagoģijas maģistri.

Licejs piedāvā 14 interešu izglītības programmas. Licejā darbojas muzejs „Puškins un Baltija”, Klasiskais teātris, iznāk literāri mākslinieciskais almanahs „ARS” .

Licejs piedalās Eiropas Savienības un citos starptautiskajos projektos, kā arī starptautiskajos pētījumos.

Liceja fiziskā un sociālā vide ir sakārtota, veicina kvalitatīvu un vispusīgu zināšanu, prasmju un attieksmju pieredzes apguvi, brīvas, radošas un attīstībā esošas nacionālās ievirzes sociāli centrētas personības veidošanos. Licejā ir tradīcijas, kas veicina liceja tēla veidošanos. Izglītojamajiem ir licejistu forma. Licejs atbalsta izglītojamo tiesības, viņu spējas un intereses. Labvēlīgs liceja mikroklimats sekmē izglītojamo, pedagogu, atbalsta personāla un vecāku koleģiālās, cieņas pilnas attiecības.

 


 

2. LICEJA DARBĪBAS PAMATMĒRĶI
(IEPRIEKŠĒJO MĀCĪBU GADU PRIORITĀTES UN KONKRĒTI REZULTĀTI)

Saskaņā ar Puškina liceja nolikumu tā darbības pamatmērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu. Darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.

Liceja misija - sagatavot tikumiski un intelektuāli attīstītus, izglītotus Latvijas pilsoņus ar augstu garīgo un radoša potenciālu.

Ņemot vērā darbības pamatmērķi, misiju, vajadzības un iespējas, pamatojoties uz iepriekšējā darbības perioda prioritāšu un to sasniegšanas rezultātu analīzi, kas ir apkopoti tabulā (1.pielikums), tiek
noteikta liceja turpmākā attīstība, prioritātes.

Vīzija. Pedagogi, kam šis darbs ir aicinājums, nodrošina bērniem 21.gadsimtā dzīvei nepieciešamo kompetenču apguvi. Mācību process tiek īstenots moderni aprīkotās telpās un labiekārtotajā liceja teritorijā. Izglītojamie jūtas droši un aizsargāti. Licejs ir Sarkandaugavas izglītības, kultūras un sporta centrs.

 


 

3.IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Izglītības kvalitātes valsts dienests, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu un atbilstīgi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.852 “Kārtība, kāda akreditē vispārējās un profesionālās izglītības, programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus” 53.p., 53.1.p. noteiktajam, akreditēja Puškina liceju un tajā īstenojamās izglītības programmas uz 6 gadiem (30.01.2013. – 29.01.2019.), izsniedzot akreditācijas lapas (28.01.2013. lēmums Nr.35-v). Akreditācijas ziņojumā nav iekļauti ieteikumi.

 


 

4. LICEJA  SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS 


 

4.1. Mācību saturs – liceja īstenotās izglītības programmas

Puškina licejs īsteno 4 licencētas vispārējas izglītības programmas (2.pielikums)

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām ar mērķi optimizēt mācību procesa organizēšanu 2014./2015.m.g. tika izdarīti grozījumi pamatizglītības programmā, proti, ir grozīts programmas mācību priekšmetu un stundu plāns.

Licejā tiek īstenoti mācību priekšmeta standarti pedagoģijā, tiesību vēsturē, žurnālistikā un latīņu valodā, kuri ir apstiprināti Valsts izglītības satura centrā (26.05.2008. ISEC apliecinājums Nr.1-10/431).

Mācību process tiek īstenots atbilstīgi licencētajām izglītības programmām. Grozījumi izglītības programmās ir veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas, kā arī mācību priekšmetu programmu paraugu izvēle ir apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar pārmaiņām sabiedrībā, izglītībā, savstarpēji un ar liceja vadību sadarbojoties, pedagogi pilnveido, aktualizē mācību priekšmetu programmas.
Pedagogi un izglītojamie ir nodrošināti ar izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums). Liceja vadība aktualizē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu sarakstus, nodrošina mācību līdzekļu iegādi un pieejamību.

Mācību priekšmetu skolotājiem ir mācību priekšmetu satura apguves plāni. Pedagogi plāno mācību satura apguves secību, tēmu apguvei paredzēto laiku, mācību līdzekļus un metodes, vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju. Nepieciešamības gadījumā veic korekcijas.

Licejā tiek īstenota arī audzināšanas darba programma, kurā ir formulēti audzināšanas darba mērķi un uzdevumi, prioritārie virzieni, klases stundu tēmas, nosaukti liceja tradicionālie svētki un piemiņas dienas. Katram mācību gadam ir izstrādāts audzināšanas darba plāns. Klases audzinātāji, sadarbojoties ar pedagogiem un atbalsta personālu, plāno savu darbu, lai vispusīgi un pēctecīgi veidot izglītojamo pozitīvo attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzinot krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas pilsoņus.

Karjeras izglītības programma, kuru īsteno licejs gan mācību procesā, gan ārpusstundu darbā, palīdz nodrošināt profilētu mācību saturu un izglītojamo agrīno profesionalizāciju, veicināt izglītojamus apzināti izvēlēties turpmāko izglītību un ar to saistītu karjeru.

Licejs veiksmīgi īsteno arī 14 interešu izglītības programmas.

Programmu īstenošana tiek nodrošināta izglītojamo dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Sistemātiski notiek programmu īstenošanas izvērtējams un pilnveidošana.

Sasniegumi:
1. Mācību saturs nepārtraukti tiek aktualizēts, domājot par sasniedzamu rezultātu izglītojamajam, t.i. izglītojamā lietpratību.
2. Nodrošināta izglītojamo agrīnā profesionalizācija.

Turpmākā attīstība:
1. Pilnveidot mācību saturu saskaņā ar pārmaiņām mūsdienu sabiedrībā, lai izglītojamos attīstītu dzīvei 21.gadzimtā nepieciešamas kompetences.
2. Nodrošināt mācību satura saikni ar Latvijas valsts simtgadi, Latvijas neatkarīgas valsts tapšanu un pastāvēšanu, tās cilvēku ieguldījumu valsts veidošanā un stiprināšana.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS


 

4.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Galvenā zinātniski metodiskā tēma nosaka vienotu pieeju mācību procesā organizēšanai. 2017.2018.mācību gadā tā bija “Izglītojamo ar augstu tikumisko un intelektuālo potenciālu patriotisma un pilsoniskuma veidošanās liceja izglītojošās darbības procesā”.

Mācību priekšmetu skolotāji atbilstīgi mācību priekšmeta satura prasībām, izglītojamo vecumam un attīstībai, spējām katrai mācību stundai skaidri, saprotami izglītojamajiem formulē tēmu, mērķi un sasniedzamo rezultātu. Stundu plānojums tiek strukturēts. Metodiski pareizi tiek izvēlētas mācību un audzināšanas metodes, mācību līdzekļi, informācijas tehnoloģijas.

Pedagogi, sadarbojoties mācību procesā, nodrošina starppriekšmetu saikni, kā arī saikni ar mūsdienu reālo dzīvi. Pedagogu skaidrojums ir mērķtiecīgs, piemērots apgūstamai tēmai un izglītojamo vajadzībām. Mācību procesā tiek iesaistīti visi izglītojamie, viņu viedokļi tiek respektēti.

Atbilstīgi normatīvo aktu prasībām ir aizpildīts e-žurnāls. Ierakstu kvalitāte regulāri tiek pārraudzīta no liceja vadības puses. E-žurnālā ierakstīta informācija ir pieejama izglītojamajiem un viņu vecākiem. E-žurnāls kļuvis par informācijas apmaiņas bāzi starp pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem. Izglītojamo un viņu vecāku piezīmes un ierosinājumi tiek analizēti un ņemti vērā mācīšanas kvalitātes nodrošināšanai.

Ir izstrādāta mājas darbu sistēma, kas sekmē mācību satura apguvi. Uzdoto mājas darbu formas ir daudzveidīgas, apjoms ir saskaņots ar klasē veicamo. Izglītojamajiem un viņu vecākiem ir skaidras mājas darbu prasības, izpildes laiki, vērtēšanas kritēriji. Taču ne vienmēr visi izglītojamie tajos iekļaujas, tādējādi radot sev papildus slodzi un negūstot vēlamos rezultātus.

Izglītojamo pārbaudes darbi notiek, pamatojoties uz liceja pārbaudes darbu norises un vērtēšanas kārtību, saskaņā ar pārbaudes darbu grafiku.

Mācīšanas process dod iespēju izglītojamajiem iesaistīties sava darba vērtēšanā, pašnovērtējumā. Licejs nodrošina mācību sasniegumu izaugsmes dinamiku lielākai daļai no izglītojamo skaita.

Audzināšanas stundu saturs katrā klasē atbilstīgi izglītojamo vecumam un interesēm tiek plānots un ir saistīts ar mūsdienu aktualitātēm. Nepieciešamības gadījumā plānos ir veiktas korekcijas.

Licejs mērķtiecīgi organizē mācību priekšmetu olimpiādes, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus, veiksmīgi sadarbojas ar dažādām organizācijām, izglītības un kultūras iestādēm, komercsabiedrībām u.c.

Ievērojot normatīvo aktu prasības, licejā ir noteikti kritēriji pedagogu darba kvalitātes novērtēšanai, izveidota pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisija. Komisijas locekļi, liceja vadība, metodisko komisiju vadītāji vēro mācību stundas, visaptveroši vērtē pedagogu profesionālo darbību. Sniedz pedagogiem informāciju par paveiktā darba kvalitātes vērtējumu. Novērtējuma rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot pedagoga algas likmi, piemaksas, prēmijas.

Sasniegumi:
1. Galvenā zinātniski metodiskā tēma nosaka vienotu pieeju mācīšanas procesa organizēšanai.
2. Augsti kvalificēti pedagogi, kuri atbildīgi un radoši plāno savu darbu, lai sasniegtu izglītojamiem izvirzītus mērķus atbilstīgi viņu vajadzībām un situācijai, nodrošina mācīšanas kvalitāti.

Turpmākā attīstība:
1. Veicināt pedagogu, izglītojamo un viņu ģimeņu sadarbību mācīšanas procesā.
2. Pilnveidot metodisko komisiju darba organizāciju.

Vērtējums – ļoti labi.


4.2.2. Mācīšanās kvalitāte

Izglītojamie ir motivēti mācību procesam, zina un izprot mācību darbam izvirzītas prasības, jo licejs regulāri informē viņus un viņu vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām (mācību klases stundās, kopsapulcēs, vecāku sapulcēs, e-formātā), kā arī par licejā organizētajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts, sabiedrības un kultūras aktualitātēm.

Skolotāji rosina izglītojamos strādāt mērķtiecīgi, izrādīt iniciatīvu jaunu zināšanu apguvē, vērtēt savu un citu izglītojamo darbu. Izglītojamajiem ir iespējas parādīt savas zināšanas un darbu citiem izglītojamajiem vai izglītojamo grupai, piedalīties ārpusstundu aktivitātēs, proti: projektu darbā, konkursos, olimpiādēs, izstādēs gan licejā, gan ārpus tā.

Licejā pastāv noteikta kārtība 2 datorklašu, interneta resursu un datortehnikas izmantošanai mācību procesā. Ir izveidota liceja tīmekļa vietne. Noteiktā laikā ir pieejama bibliotēka, lasītava, sporta zāle un sporta komplekss, muzeja „Puškins un Baltija” ekspozīcija.

Izglītojamie ir iepazīstināti ar darba organizāciju klasē, kabinetā, iespējām izmantot klasē vai kabinetā esošos materiālus un internetu.

Izglītojamie zina, ka viņu darbs tiks pozitīvi vērtēts un atbalstīts. Licejā un klasēs valda labvēlīgs mikroklimats, kas veicina motivāciju labi mācīties. Aug klašu skaits, kur izglītojamo mācību satura apguves līmenis ir augsts un optimāls. Liceja beidzēji sekmīgi nokārto valsts pārbaudes darbus un saņem izglītības dokumentus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi.

Licejs nodrošina izglītojamajiem telpas individuālajam mācību darbam viņu brīvajā laikā.

Izglītojamo izaugsmes dinamikas uzskaite un analīze ir sistemātiska un regulāra. Īpaša uzmanība tiek veltīta 5. un 10. klases izglītojamajiem, pārejot jaunā izglītības posmā. Šo klašu izglītojamajiem zināšanas diagnosticē katra mācību gada sākumā. Rezultātus apkopo un analizē metodiskās komisijas. Zināšanu un prasmju diagnostika notiek arī 3., 6., 9. un 12.klasē, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem.

Klases audzinātāji un liceja vadība regulāri seko tam, kā izglītojamie apmeklē mācību stundas un saskaņā ar licejā noteikto kārtību informē izglītojamo vecākus, ja izglītojamais bez attaisnojošā iemesla neapmeklē liceju. Mācību un audzināšanas darbs, izglītojamo kavējumi tiek regulāri izskatīti liceja pedagoģiskās padomes, kā arī liceja padomes sēdēs.

Izglītojamo lielākā daļa ir radoši, mērķtiecīgi, aktīvi mācību procesā, prot plānot, organizēt un izvērtēt savu darbu. Viņi atbalsta cits citu problēmu risināšanā, iesaistās grupu un kopīgu mācību projektu izstrādē un īstenošanā, ārpusstundu pasākumos, kuri saistīti ar sabiedrības, kultūras un valsts aktualitātēm. Piedaloties mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, izglītojamie sasniedz labus rezultativitātes rādītājus.

Sasniegumi:
1. Izglītojamie ir motivēti mācīties, rezultatīvi piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs.
2. Izglītojamajiem veidojas 21.gadsimtam atbilstošas mācīšanās prasmes.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt meklēt jaunu pieeju izglītojamo motivēšanai apgūt mācību priekšmetu saturu augstā un optimālā līmenī.
2. Pilnveidot izglītojamo pašvērtēšanas prasmes.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Vērtēšanas pamatprincipi un kārtība, vērtēšanas formas, veidi un metodiskie paņēmieni licejā atbilst valstī noteiktajai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, izglītojamā izvelētajai izglītības programmai.

Pedagogi ievēro licejā noteikto kārtību izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai, pārbaudes darbu veidošanai un vērtēšanai, kā arī prasības izglītojamo vērtējumu uzskaitei un analīzei. Ievēro arī vienotas prasības mājas darbu vērtēšanai. Liceja iekšējās kārtības noteikumi par šiem jautājumiem ir aktualizēti atbilstīgi normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Vērtēšana ir sistemātiska. Pedagogi pamato un izskaidro izglītojamajiem viņu mācību darba vērtējumu. Vērtējums un vērtēšanas metodes sniedz izglītojamiem atbalstu turpmākajā mācību procesā un motivē mācību sasniegumu uzlabošanai. Pedagogi uzskaita izglītojamo mācību sasniegumus licejā noteiktajā kartība. Vērtējumu uzskaite ir sistemātiska un pārraudzīta.

Mācību procesa laikā notiek izglītojamo pašvērtēšana un savstarpējā vērtēšana. Izglītojamajiem licejā noteiktajā kartībā ir iespēja uzlabot savus mācību sasniegumus. Par to zina visas ieinteresētās puses, pedagogi un izglītojamie tās ievēro.

Izglītojamajiem un viņu vecākiem zināma un saprotama pārbaudes darbu norises kārtība un vērtēšanas kritēriji, kā arī vērtēšanas principi. Ir informācija par izglītojamo mācību sasniegumiem un to dinamiku katrā mācību priekšmetā. Taču daži izglītojamie un viņu ģimenes neizrāda nepieciešamu interesi par savu vai savu bērnu mācību sasniegumiem.

Licejā ir informācijas par katra izglītojamā mācību sasniegumiem. Ir izveidota vienota sistēma mācību sasniegumu apkopošanai un analīzei. Vērtēšanas procesā iegūtā informācija tiek izmantota darbam metodiskajās komisijās, liceja vadības darbā ar skolotājiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem, kā arī mācību priekšmetu skolotāju un klašu audzinātāju ikdienas darbā mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai.

Sasniegumi:
1. Licejā ir vienota un skaidra mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kas veicina izglītojamo mācību sasniegumus un mācību procesa pilnveidi.
2. Mācību sasniegumu sistemātiskā un objektīvā vērtēšana nodrošina izglītojamo sagatavotību valsts pārbaudes darbiem, par ko liecina to rezultātu korelācija ar ikdienas vērtējumiem.

Turpmākā attīstība:
1. Pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanu, lai tās formas un metodiskie paņēmieni pilnīgāk atbilstu izglītojamā personības attīstības vajadzībām.
2. Pilnveidot informācijas apriti starp pedagogiem, izglītojamajiem un viņu ģimenēm mācību sasniegumu vērtēšanas jautājumos.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI 


 

4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Liceja vadība, klases audzinātāji, mācību priekšmetu pedagogi rūpīgi seko izglītojamo sasniegumiem ikdienas darbā. Izglītojamo sasniegumi ikdienā tiek vērtēti visaptveroši, skaidri un precīzi gan pēc mācību priekšmetiem, gan pēc klasēm. Izglītojamo sasniegumu analīzes rezultāti tiek izmantoti viņu izaugsmes veicināšanai, kā arī izglītojamo un pedagogu motivēšanai kvalitatīvi mācīties un mācīt.

Licejā ir izveidota noteikta sistēma izglītojamo ikdienas sasniegumu uzskaitei un analīzei. Tās ievērošana tiek pārraudzīta. Rezultāti tiek apkopoti semestra un gada beigās, kā arī pēc pārbaudes darbiem mācību gada laikā un ir salīdzināti ar iepriekšējo mācību gadu rezultātiem.

Visi 1.-4., 5.-8., 10.-11.klases izglītojamie ir pārcelti nākamajā klasē. Vidējais gada vērtējums klasē ir 6,75 balles (3.pielikums). Lielākai daļai izglītojamo ir augsts un optimāls mācību satura apguves līmenis visos mācību priekšmetos (4.pielikums).

Datu analīze liecina par to, ka izglītojamie ikdienas darbā sekmīgi apgūst izglītības programmu saturu, ir sagatavoti valsts pārbaudes darbiem. Valsts pārbaudes darbu rezultāti pamata atbilst ikdienas darba vērtējumam.

Licejā ir īpaši atbalstīti izglītojamie, kuri mācās izcili un teicami. Jau divus gadus pēc pirmā semestra beigām izglītojamie, kuru vidējais semestra vērtējums nav zemāks par 9 ballēm, saņem diplomu “Puškina liceja lepnums”. 2018.gada janvārī to saņēma 21 izglītojamais, 2017.gadā – 14 izglītojamie.

Saskaņā ar liceja noteikto kārtību ik gadu 12.klases beidzējiem par izcilām sekmēm mācībās tiek piešķirtas zelta un sudraba medaļas (5.pielikums).

Par gūtajiem panākumiem mācībās liceja beidzēji ir saņēmuši Latvijas Republikas Ministru prezidenta atzinību, kā arī Rīgas domes pateicību par ļoti labām, teicamām un izcilām sekmēm mācībās un sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos (6.pielikums).

Beidzot 2017./2018. mācību gadu, viens liceja absolvents kā simtgades izcilnieks saņēma izglītības un zinātnes ministra un finanšu ministra pateicību.

Daudzveidīgi un sekmīgi skolotāji strādā visos mācību priekšmetos. Skolotāji atbildīgi seko sasniegumu dinamikai savā mācību priekšmetā, strādā papildus, diferencēti, individuāli, lai novērstu nepietiekamos vērtējumus mācību priekšmetā un uzlabotu mācību kvalitāti. Tomēr ir izglītojamie, kuri mācību gada laikā nav apguvuši kāda mācību priekšmeta saturu pietiekamā līmeni. Problēmas biežāk rodas 8.,10.,11.klasē, kad izglītojamajiem mācības nešķiet svarīgas, vecāku autoritātes līmenis viņu acīs samazinās, ģimenes arvien mazāk iesaistās savā bērna un liceja dzīvē. Šādiem izglītojamajiem mācību gada beigās noteikti papildu mācību pasākumi (konsultācijas) un pēcpārbaudījumi, kurus šie izglītojamie sekmīgi kārto.

Sasniegumi:
1. Lielākajam vairumam izglītojamo mācību satura apguves līmeni ir augsts un optimāls.
2. Mācību sasniegumu analīze ļauj sekot izglītojamo attīstības dinamikai.


Turpmākā attīstība:
1. Pilnveidot izglītojamo motivēšanu izcili un teicami mācīties ikdienā.
2. Aktīvāk iesaistīt izglītojamo vecākus liceja dzīvē.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Licejs katru gadu uzskaita un analizē izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos, veicot salīdzinošo analīzi. Iegūtie secinājumi tiek izmantoti mācību sasniegumu uzlabošanai.

Izglītojamie sekmīgi kārto valsts pārbaudes darbus, vērtējums tajos pamatā atbilst gada vērtējumam mācību priekšmetā.

Ik gadu 12.klases beidzēji labāk, salīdzinot ar Rīgas, vidusskolu un valsts rezultātu, kārto matemātikas centralizēto eksāmenu, uzlabojas viņu sniegums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā. Angļu valodas centralizētā eksāmena kopvērtējums ir ap 60% (7.pielikums). 76,4% angļu valodas eksāmena kārtotājiem piešķirts Eiropas valodu prasmes līmenis B2 un B1.

Daži liceja beidzēji pieteicas un sekmīgi kārto centralizētos eksāmenus bioloģijā, fizikā vai ķīmijā. Kopvērtējums šajos eksāmenos ir virs 40% (8.pielikums).

Izglītojamie ik gadu ar labu rezultātu (vidējais vērtējums virs 8 ballēm) kārto necentralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Kopvērtējums (%) ir augstāks nekā Rīgā, vidusskolās un valstī (9.pielikums).

9.klases izglītojamie, lai iegūtu pamatizglītību, katru mācību gadu sekmīgi kārto centralizēto eksāmenu latviešu (valsts) valodā. Pakāpeniski aug tā rezultativitāte (10.pielikums). Visiem eksāmena kārtotājiem ir piešķirta valsts valodas prasmes pakāpe (11.pielikums).

Valsts pārbaudes darbu rezultāti angļu valodā, Latvijas vēsturē, matemātikā un krievu valodā apkopoti tabulā (12.pielikums). Tie, salīdzīnot ar vidusskolām un Rīgu kopumā, ir labā līmenī, visos eksamenos – virs 60%. Matemātikas eksāmena ar centralizēto labošanu rezultāti ir augstāki nekā vidusskolās un Rīgas skolās kopumā. Eksāmena angļu valodā kopvērtējums ir 64,09%, kas ir zemāks par Rīgas un vidusskolu vidējo vērtējumu.

Daži 9. un 12.klases izglītojamie tika atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem veselības stavokļa dēļ (13.pielikums).

2016./2017.mācību gadā divi izglītojamie beidza 9.klasi ar liecību, jo mācību gada beigās pārtrauca mācīties ģimenes apstākļu dēļ, valsts pārbaudes darbus nekārtoja.

Valsts pārbaudes darbu rezultāti 6. klasē (14.pielikums) un 3.klasē (15.pielikums) pilnīgi atspoguļo mācību sasniegumus ikdienas darbā, tiek meklētas jaunas pieejas, darba formas un metodes mācību priekšmetu programmu satura sekmīgākai apguvei.
Sasniegumi:
1. Izglītojamie sekmīgi kārto valsts pārbaudes darbus.
2. Centralizētā eksāmena matemātikā par vispārējās vidējās izglītības ieguvi un eksāmena matemātikā par pamatizglītības ieguvi vidējais kopvērtējums ir augstāks nekā Rīgā, vidusskolās un valstī.
3. 2017./2018.mācību gadā būtiski uzlabojās centralizētā eksāmenā latviešu valodā par vispārējās vidējās izglītības ieguvi rezultāti, pakāpeniski aug arī centralizētā eksāmena latviešu valodā par pamatizglītības ieguvi rezultativitāte.

Turpmākā attīstība:
1. Panākt visu valsts pārbaudes darbu rezultātu paaugstināšanu vismaz līdz Rīgas un valsts vidējā kopvērtējuma līmenim.
2. Nodrošināt pedagogu un izglītojamo vecāku mērķtiecīgo sadarbību atbalsta sniegšanai izglītojamajiem, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem.

Vērtējums – ļoti labi


 

4.4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM


 

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

Licejā atbalsta personāls – 2 psihologi, logopēds, sociālais pedagogs un medmāsa - atbilstoši savai kompetencei regulāri apzina izglītojamo psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības. Šo informāciju izmanto izglītojamo atbalstam, kā arī sadarbībai ar valsts un pašvaldības institūcijām.

Medmāsa nodrošina pirmo medicīnisko palīdzību, apkopo un sniedz mācību procesa organizēšanai nepieciešamo informāciju liceja vadībai, klases audzinātājiem un vecākiem par izglītojamo veselības stāvokli un individuālajām vajadzībām. Sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem organizē pasākumus un tematiskās stundas par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kur izglītojamie tiek apmācīti rīkoties negadījumu un traumatisma situācijās, kā arī pasākumus atkarību profilaksei un veselīgā dzīvesveida popularizēšanai.

Liceja psihologu konsultācijas un palīdzība ir pieejama gan izglītojamajiem, gan skolotājiem, gan izglītojamo vecākiem. Psihologi veic izglītojamo psiholoģisko diagnostiku, kuras rezultāti tiek izmantoti klašu kolektīvu veidošanā, nostiprināšanā, izglītojamo problēmu risināšanā, kā arī mācību profilēšanā. Kopā ar klases audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem mācību gada sākumā rīko adaptācijas pasākumus 1.klasē, kā arī 5. un 10.klasē.

Liceja sociālais pedagogs kopā ar klases audzinātājiem analizē izglītojamo uzvedību, t.sk. uzvedības problēmas un vardarbības gadījumus un sadarbībā ar liceja vadību, psihologiem, medmāsu un izglītojamo vecākiem veic nepieciešamus pasākumus un nodrošina atbalstu.

Licejs piedāvā izglītojamajiem ēdināšanas pakalpojumus, veicina veselīgas pārtikas pieejamību un lietošanu.

Licejs piedāvā 1. – 4.klases izglītojamajiem iespēju piedalīties pagarinātās dienas grupu nodarbībās, ko izmanto 144 izglītojamie.

Liceja darbinieki ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību jomā un zina, kā sniegt psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu izglītojamajiem. Ir noteikta informācijas apmaiņas kārtība par izglītojamajiem, kuriem nepieciešams šāds atbalsts, bet palīdzību var saņemt arī esot ārpus šīs informācijas aprites. Skolotāji, klašu audzinātāji, izglītojamie un viņu vecāki var konsultēties un lūgt attiecīgu palīdzību liceja atbalsta personālam un liceja vadībai. Liceja atbalsta personāla darbinieki ir iejūtīgi, darbojas saskaņoti un sniedz konstruktīvus ieteikumus un pozitīvu emocionālu atbalstu problēmas vai situācijas risināšanai. Ja nepieciešams, tiek piesaistīti resursi ārpus liceja (sociālie dienesti, policija, bāriņtiesa).

Atbalsta personāla sniegtās palīdzības saņēmēju skaits ar katru gad kļūst lielāks (16.pielikums).

Secinājumi:
1. Liceja atbalsta personāls darbojas saskaņoti un profesionāli, sadarbojoties ar atbildīgajām pašvaldības un valsts institūcijām.
2. Tiek nodrošināta izglītojamo veselības aprūpe, atkarību profilakse un veselīgā dzīvesveida popularizēšana.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt pilnveidot psiholoģisko un sociālpedagoģisko atbalstu izglītojamajiem ar uzvedības traucējumiem, nodrošinot sadarbību ar viņu vecākiem.
2. Pievērst uzmanību profilaktiskajam darbam.

Vērtējums – ļoti labi


 

4.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Licejs rūpējas un garantē izglītojamo drošību liceja telpās un tā teritorijā. Daļu no liceja teritorijas kontrolē novērošanas kameras. Licejā ir dežurants, licejā un apkārtnē dežurē Rīgas Pašvaldības policijas darbinieks. Izglītojamie atzīst, ka licejā jūtas droši. Izglītojamo vecāki (98%) uzskata, ka viņu bērni licejā ir drošībā.

Izglītojamie un liceja darbinieki ir iepazīstināti ar iekšējās kartībās noteikumiem, evakuācijas plānu, darba kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Visi darbinieki ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, cilvēkdrošības jautājumos un zina, kā nodrošināt izglītojamo drošību un darba aizsardzību.

Izglītojamie un liceja darbinieki apmācīti un zina, kā rīkoties traumu un pēkšņas saslimšanas gadījumā, ārkārtas situācijas un evakuācijas gadījumā, kā sazināties ar palīdzības dienestiem. Liceja gaiteņos ir atjaunoti un izvietoti evakuācijas plāni un evakuācijas ceļu norādes. Licejs ir aktualizējis ugunsdrošības jautājumus, aicinot speciālistus, kuri vada praktiskas nodarbības skolotājiem un liceja darbiniekiem par to, ka rīkoties ugunsnedrošās un bīstamās situācijās.

Licejā ir izstrādātas drošības tehnikas instrukcijas, ar kurām ir iepazīstināti izglītojamie, pedagogi un tehniskais personāls. Ir noteikta kārtība, kas instruē, kā un kad tiek veiktas instruktāžas. Ir rīcības plāns, ja ir konstatēta vardarbība vai ir aizdomas par izglītojamo atkarību izraisošo vielu, ieroču glabāšanu vai izplatīšanu.

Drošības instruktāžas divreiz mācību gada laikā notiek arī fizikas, ķīmijas, mājturības, informātikas kabinetos un sporta zālē. Klases audzinātāji organizē nodarbības un instruktāžas par satiksmes drošības noteikumu ievērošanu.

Ekskursiju un pārgājienu, sporta dienu un citu pasākumu organizēšana notiek atbilstīgi liceja iekšējās kārtības noteikumiem un drošības instrukcijām. Lai samazinātu negadījumu risku uz ielām, stundu laikā tiek ierobežota izglītojamo iziešana ārpus liceja telpām.

Licejā tiek īstenoti pasākumi, kas vērsti uz izglītojamo, vecāku un pedagogu izpratni par veselīgo dzīvesveidu. Lai novērstu izglītojamo saslimšanas gadījumus, regulāri notiek pārrunas par veselīgo dzīvesveidu, par alkohola un smēķēšanas kaitīgumu. Notiek praktiskās nodarbības par atkarību izraisošo vielu kaitīgumu. Organizēti arī citi profilakses pasākumi.

Medmāsai saskaņā ar normatīvajām prasībām ir ierīkots kabinets un noteikts darba laiks. Viņa nodrošina pirmo medicīnisko palīdzību, veic ēdināšanas procesa uzraudzību, katru dienu kontrolējot ēdiena kvalitāti un pārbaudot ēdienkarti; negadījumu, traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā licejā noteiktajā kārtībā informē izglītojamo vecākus.

Tiek organizēti sanitāri higiēniskie pasākumi liceja sagatavošanai jaunajam mācību gadam un to kontrole gada laikā; sistemātiski tiek veikta sanitārā stāvokļa un dezinfekcijas režīma izpildes kontrole.

Licejā ir noteikta izglītojamo vecāku un citu personu saistoša uzturēšanas kārtība, tā ir pieejama un tiek ievērota.

Sasniegumi:
1. Licejā izglītojamiem ir garantēta drošība.
2. Licejā noteiktā kārtībā ir izstrādāti un apstiprināti drošības noteikumi un instrukcijas, izglītojamie, liceja darbinieki un izglītojamo vecāki ir iepazīstināti ar drošības prasībām un tās ievēro.

Turpmākā attīstība:
1. Nodrošināt pedagogu apmācību pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
2. Atbalsta personālam turpināt pētīt jaunpienākušo izglītojamo adaptāciju un sniegt nepieciešamo atbalstu.
3. Aktualizēt drošības tehnikas noteikumus.

Vērtējums: ļoti labi

 


 

4.4.3. Atbalsts personības veidošanā

Izglītojamo vispusīgo personības attīstību nodrošina liceja izglītības programmās ietverto mācību priekšmetu satura apguve, kā arī audzināšanas darba programmas un karjeras izglītības programmas īstenošana.

Audzināšanas procesā tiek iesaistīti visi liceja darbinieki. Izglītojamajiem ir iespējas pārrunāt viņu interesējošos jautājumus ar liceja darbiniekiem, kā arī izteikt kritiku un ierosinājumus par liceja dzīves aktuālajām tēmām. Ierosinājumus un ieteikumus var izteikt gan mutiski, gan rakstiski liceja vadībai, pašpārvaldes institūcijām –licejistu padomei, pedagoģiskajai padomei, liceja padomei. Pedagogi veicina izglītojamo iesaistīšanos liceja iekšējās kārtības noteikumu pilnveidošana.

Izglītojamajiem ir sava pašpārvalde – licejistu padome. Tajā saskaņā ar reglamentu darbojas 8. – 12.klases izglītojamo pārstāvji. Darbs tiek plānots. Licejistu padome sadarbojas ar Rīgas pilsētas skolēnu domi, darbojoties tās komisijās, piedaloties domes aktivitātēs. Izglītojamie iesaistīti arī liceja padomes darbā.

Pedagogi atbalsta izglītojamo iesaistīšanos klašu un liceja pasākumu sagatavošanā, norises vadīšanā, projektu izstrādē, sabiedriskajās aktivitātēs. Izglītojamie aktīvi nodarbojas ar labdarību.

Licejā tradicionāli tiek plānoti un organizēti daudzveidīgi āprusstundu pasākumi, veicinot lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, stiprinot piederību licejam, Rīgai un valstij. Šajos pasākumos piedalās praktiski visi izglītojamie un skolotāji, kā arī izglītojamo vecāki un absolventi. Tie ir Zinību diena – 1.septembrī, Skolotāju diena – oktobrī, Liceja diena – 19.oktobrī, Latvijas valsts proklamēšanas svētki – novembrī, Ziemassvētki un Jaungada balle – decembrī, A.Puškina piemiņas nedēļa – februārī, Eiropas atbrīvošanas no fašisma piemiņas diena – maijā, pēdējais zvans – maijā, A.Puškina dzimšanas diena – 6.jūnijā. Liceja vadība veic pasākumu satura un norises analīze.

Licejā veiksmīgi darbojas klašu audzinātāju metodiskā komisija. Noteikti klašu audzinātāju pienākumi un tiesības. Audzināšanas darba programmā ir noteikta klases stundu tematika katrai klašu grupai. Klases stundas tiek tematiskie plānotas un notiek regulāri, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas plānā.

Klašu audzinātāju darba plāni ietver izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanu un attīstības veicināšanu veselīgā dzīvesveida pamatos, atkarības profilaksē, uzvedības un saskarsmes kultūrā, karjeras izvēlē, pilsoniskajā, patriotiskajā audzināšanā. Audzināšanas procesā tiek veicināta indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.

Izglītojamie aktīvi izmanto interešu izglītības programmu piedāvājumu gan licejā, gan ārpus tā (17.pielikums). Interešu izglītības programmu izvēle un izstrāde ir pamatota un mērķtiecīga. Notiek šo programmu izpildes un rezultātu analīze. Interešu izglītības programmas ir nodrošinātas ar pedagogiem, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija. Nodarbību saraksts tiek sastādīts atbilstoši liceja iespējām un izglītojamo vajadzībām.

Izglītojamajiem un viņu ģimenēm ir pieejama informācija par licejā īstenotajām interešu izglītības programmām un nodarbību norises laikiem.

Liceja bibliotekāre sniedz kvalitatīvu un profesionālu atbalstu izglītojamo personības veidošanā. Licejs īsteno dažādus un daudzveidīgus lasīšanas veicināšanas pasākumus un atbalsta izglītojamo informācijas meklēšanas un izmantošanas prasmju apguvē.

Sasniegumi:
1. Licejs piedāvā izglītojamajiem plašas iespējas iesaistīties liceja pašpārvaldē, ārpusstundu pasākumos, interešu izglītības nodarbībās.
2. Ārpusstundu pasākumos tiek īstenota patriotiskā, pilsoniskā, daudzkultūru un veselīgā dzīvesveida veicinošā audzināšana.

Turpmākā attīstība:
1. Liceja pasākumu organizēšana un norise aktīvāk iesaistīt izglītojamo ģimenes, liceja beidzējus.
2. Aktualizēt audzināšanas darbu programmu un interešu izglītības programmas.

Vērtējums – ļoti labi

 


 

4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

Licejā ir izstrādāta karjeras izglītības programma. Karjeras izglītības programmas mērķis ir radīt izglītojamos interesi par karjeru un iepazīstināt ar darba pasaules daudzveidību, ar to saistīto izglītību un tās ieguves iespējām; attīstīt pašnovērtēšanas prasmes un iemaņas; veicināt turpmākās izglītības apzināto izvēli un ar to saistīto iespējamo karjeru. Īstenojot šo programmu, licejā tiek organizētas karjeras nedēļas, tikšanās ar liceja absolventiem, ar dažādu augstskolu mācību spēkiem, notiek ekskursijas uz zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, nodarbības muzejos, projektu darbs u.c.

Licejā ir nodrošināta atbilstoša un piemērota visām vecumā grupām, pedagogiem un vecākiem informācija par karjeras izvēli, informācijas iegūšanai iespējams izmantot internetu.

Klases audzinātāja stundās ir iekļauti ar karjeras izvēli saistīti temati.

Karjeras izglītības saturs tiek integrēts licejā īstenotās izglītības programmās, kā arī dažādu mācību priekšmetu saturā, kas nodrošina mācību profilēšanu un izglītojamo agrīno profesionalizāciju. Pedagogi, mācot savu mācību priekšmetu, sasaista teoriju ar ikdienas prakses piemēriem dažādās profesijās.

Liceja vadība, klašu audzinātāji sniedz informāciju izglītojamajiem un viņu vecākiem par licejā apgūstamajām izglītības programmām, iepazīstina ar mācību procesa organizāciju. Ir izstrādāti informatīvi materiāli par licejā īstenotajām izglītības programmām un mācību priekšmetiem. Licejs rīko konsultācijas izglītojamajiem un viņu vecākiem par izglītības programmu, nodaļu izvēli un mācību procesa norisi, tālākizglītības iespējām. Informācija ir pieejama arī elektroniskā formā.

Sadarbojoties ar karjeras izvēles centriem, atbalstot izglītojamo interešu un vajadzību apzināšanu un izpēti, tiek organizēti informatīvie pasākumi. Saskaņā ar Puškina liceja karjeras izglītības programmu notiek aktīva un cieša sadarbība ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehniskās universitātēs Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģijas institūtu, Rīgas Stradiņa universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Baltijas Starptautisko Akadēmiju, Mančestras universitāti „Solford” , Stockholm School of Economics (SSE).
Licejisti piedalās „Ēnu dienā”, ar izglītību saistītos starptautiskajos projektos, kā arī daudzos vietējos izglītības, kultūras iestāžu, preses izdevumu, komercsabiedrību u.c. projektos, konkursos, izstādēs, olimpiādēs, sacensībās.

Karjeras izglītības pasākumu sagatavošanā un īstenošanā aktīvi iesaistās izglītojamie, darbinieki un izglītojamo ģimenes, kā arī sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, dažādu profesiju pārstāvji, liceja absolventi. Karjeras izglītības pasākumus koordinē direktora vietnieks. Karjeras atbalsta īstenošana tiek regulāri pārraudzīta un izvērtēta.

Ir apkopota informācija par liceja beidzēju tālāko izglītību un nodarbinātību (18.pielikums). Liceja absolventu vidu ir pazīstami zinātnieki, žurnālisti, kultūras un izglītības darbinieki.

Sasniegumi:
1. Licejā ir izveidota un mērķtiecīgi tiek īstenota karjeras izglītības programma.
2. Karjeras izglītības saturs tiek integrēts īstenotās izglītības programmās un mācību priekšmetu saturā.

Turpmākā attīstība:
1. Pilnveidot informācijas par liceja beidzēju turpmāko izglītību un nodarbinātību analīzi un tās rezultātu izmantošanu karjeras izglītības pasākumu īstenošanā.

Vērtējums – ļoti labi


4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Licejā ir daudz talantīgu izglītojamo, un licejs atbalsta viņu piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, projektos, skatēs un konkursos, sporta sacensībās, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Atbalsta arī pedagogus darbā ar talantīgajiem izglītojamajiem.

Katru mācību gadu izglītojamie sekmīgi piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs liceja, kā arī Rīgas un valsts olimpiādēs, atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs (19.pielikums).

2018.gadā ir iegūta atzinība Ziemeļu valstu-Baltijas valstu olimpiādē fizikā, 3.vieta - Eiropas olimpiādē fizikā un 3.vieta - pasaules olimpiādē fizikā.

Katru gadu licejisti piedalās un gūst panākumus Rīgas, kopš 2016./2017.m.g. Rīgas reģiona un Rīgas izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, kā arī valsts skolēnu zinātniskajās konferencēs (20.pielikums).

Licejā ir personāls darbam ar talantīgajiem izglītojamajiem – kompetenti, radoši skolotāji, kas vada fakultatīvās nodarbības, individuālo un grupu darbu, projektu un zinātnisko darbu, interešu grupu darbu. Notiek pedagogu pieredzes apmaiņa, labās prakses piemēru popularizēšana, meistarklases, semināri.

Skolotāji, izglītojamie un viņu vecāki sadarbojas, lai sekmētu izglītojamo izaugsmi. Skolotāji, plānojot mācību darbu, ņem vērā izglītojamo talantus, interese un spējas. Par talantīgo licejistu panākumiem mācību un ārpusstundu darbā tiek informēti pārējie izglītojamie, liceja darbinieki, vecāki. Informācija par viņu sasniegumiem tiek izvietota liceja ziņojumu stendā, liceja e-vietnē, labākie izglītojamie un skolotāji tiek godināti mācību semestra un gada noslēgumā.

Licejā ir apzināti izglītojamie, kuriem ir grūtības mācībās un kuriem ir mācību stundu kavējumu.
Klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skolotāji, liceja atbalsta personāls un vadība sadarbojas, lai sekmētu šo izglītojamo izaugsmi, novērstu neattaisnotos stundu kavējumus. Ir nodrošināts individuālais darbs ar reemigrējušajiem vai imigrējušajiem izglītojamajiem.

Mācību priekšmetu skolotāji sniedz konsultācijas. Izglītojamajiem ir iespēja vienoties ar mācību priekšmetu skolotājiem par mācību vielas apguvi pēc individuālā grafika. Vecākiem ir iespēja konsultēties ar liceja vadību, klases audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, atbalsta personālu izglītojamo izaugsmes sekmēšanā.

Sasniegumi:
1. Licejs veicina un atbalsta talantīgo izglītojamo dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē u.c.
2. Pedagogi sadarbojoties izmanto dažādas mācību metodes mācību darbu diferenciācijai, lai mācību procesu pielāgotu izglītojamo vajadzībām, spējām un interesēm.

Turpmākā attīstība:
1. Veicināt mācību priekšmetu skolotāju un atbalsta personāla sadarbību, lai sekmētu to izglītojamo izaugsmi, kuriem mācības sagādā grūtības.
2. Turpināt individuāli strādāt ar talantīgiem izglītojamiem, veicinot viņu iesaistīšanu sagatavošanai olimpiādēm, konkursiem augstākā pakāpē.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Licejā nav izglītojamo ar speciālām vajadzībām.


 

4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Licejā ir noteikta kārtība izglītojamo ģimeņu informēšanai par liceja darbību, mācību un audzināšanas procesu, t.sk. par izglītojamo sasniegumiem, mācību priekšmetu stundu apmeklējumiem, pārbaudes darbu kārtošanas procedūru, attieksmi pret mācību darbu, ārpusstundu pasākumiem. Šī informācija ir regulāra un kvalitatīva.

Licejs sniedz izglītojamo ģimenēm nepieciešamās konsultācijas, lai atbalstītu bērnu mācīšanās procesu, viņu personības attīstību.

Izglītojamo, skolotāju un ģimeņu sadarbība pamatā ir regulāra un sistemātiska. Saziņas formas ir dažādas: vecāku sapulces klasēs un licejā, individuālais darbs un dažāda rakstura sarunas, saziņa ar mācību dokumentāciju, skolēnu dienasgrāmatām, kā arī izmantojot e-klasi, liceja tīmekļa vietni un citas mūsdienu iespējas.

Licejs iesaista izglītojamo ģimenes liceja un klases audzināšanas pasākumos. Vecāki tiek aicināti apmeklēt liceja pasākumus: izstādes, Ziemassvētku pasākumus, koncertus, muzeja „Puškins un Baltija” atvērto durvju dienas, kā arī tiek aicināti piedalīties Zinību dienā, Liceja dienā, aktīvi iesaistīties sporta pasākumos. Pasākumu kvalitāte tiek analizēta, un secinājumi izmantoti turpmākajā darbībā.

Licejā darbojas liceja padome, kurā vairākumā ir vecāku pārstāvji no klasēm. Padomes vadītājs ir ievelēts no izglītojamo vecāku pārstāvju vidus. Izglītojamo vecāku pārstāvji savas kompetences robežās izstrādā un iesniedz priekšlikumus par liceja ikdienas darbību un iesaistās darbības plānošanā un pilnveidošanā. Vecāku ierosinājumi par dažādiem ar liceja darbu saistītiem jautājumiem apkopoti un ņemti vērā, pilnveidojot liceja darbību.

Sasniegumi:
1. Licejs nodrošina izglītojamo ģimenes regulāro informēšanu par tā darbību.
2. Licejs organizē dažādus pasākumus izglītojamo vecākiem, iesaista ģimenes liceja svētku pasākumos un ikdienas dzīvē.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt attīstīt sadarbību ar izglītojamo ģimenēm, pilnveidojot sadarbības formas.

Vērtējums – labi.


 

4.5. LICEJA VIDE


 

 4.5.1. Mikroklimats

Viena no prioritātēm liceja vides veidošanā ir labvēlīga morāli psiholoģiskā klimata radīšana, kas ir viens no liceja misijas, mērķu un pamatuzdevumu, galvenās metodiskās tēmas īstenošanas nosacījumiem.

Licejam ir augsts prestižs sabiedrībā, tajā valda radošs gars, kas sekmē cieņpilnas attiecības izglītojamo un darbinieku vidū, rosina izglītojamo inteliģences attīstību.

Liceja tēla veidošana tiek plānota. Izglītojamie, personāls un izglītojamo vecāki apzinās savu vietu liceja tēla saglabāšanā un pilnveidošanā. Licejs veicina izglītojamos, viņu vecākos un liceja darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par liceju. Licejam ir tradīcijas, pasākumi kopības un piederības sajūtas apliecināšanai. Īpaši nozīmīga ir Liceja diena 19.oktobrī, kad notiek iesvētīšana licejistu kārtā. Licejs katru gadu atzīmē valsts svētkus: 18.novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 4.maijs – Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena u.c.

Licejam ir sava atribūtika: logo, atzinības raksts, diploms, zelta un sudraba medaļa liceja beidzējiem. Izglītojamajiem ir licejista forma.

Licejs atbalsta izglītojamo tiesības, pozitīvo uzvedību, viņu interešu un individuālo īpašību attīstību. Liceja tradīcija ir uzrunāt izglītojamos uz „Jūs”. Viens no reglamentējošiem dokumentiem izglītojamajiem ir licejista statūti. Demokrātiski izstrādāti arī iekšējās kārtības noteikumi izglītojamajiem. Darbinieki un izglītojamie ar noteikumiem ir iepazīstināti un tos ievēro. Tie ir izvietoti e-klasē un liceja tīmekļa vietnē, kā arī informācijas stendā. Ar šiem dokumentiem mācību gada sākumā iepazīstināti izglītojamie.

Vadības, darbinieku un izglītojamo savstarpējā sapratne un sadarbība, cieņpilnas attiecības tiek veidotas un slīpētas liceja ikdienas darbā. Pārkāpumu un to iespējamības novēršanai, konfliktsituācijām savlaicīgi tiek atrasti taisnīgi risinājumi. Darbinieki un izglītojamie ievēro un veicina vispārcilvēcisko un demokrātijas vērtību apguvi, sekmē to ievērošanu licejā.

Licejā demokrātiski tiek deleģēti pienākumi un uzdevumi darbiniekiem un izglītojamajiem.

Attieksme pret apmeklētajiem ir laipna un korekta.

Pedagogi ir objektīvi, mācību un audzināšanas procesā ievēro politisko neitralitāti, pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus, ar savu rīcību nediskreditē liceju un valsti.

Izglītojamo diskusijās un aptaujās izteiktās domas liecina, ka licejā radīts mikroklimats, kas pēc iedarbības uz apziņu ir tiesisks, tikumisks, estētisks un zinātnisks un nodrošina pozitīvo uzvedību, cieņpilnu attieksmi pret valsts simboliem un lojalitāti Latvijai un tās Satversmei, savstarpējo cieņu un savstarpēji labvēlīgu attieksmi vienam pret otru, iecietību, empātiju neatkarīgi no dzimuma, nacionālās, reliģiskās piederības, sociāla stāvokļa un citiem apstākļiem. Izglītojamie un darbinieki licejā jūtas komfortabli.

Sasniegumi:
1. Licejā ir radīt labvēlīgs morāli psiholoģiskais klimats.
2. Licejam ir savas tradīcijas, augsts prestižs sabiedrībā.
3. Licejs nodrošina cieņpilnu attieksmi par valsts simboliem, personāls un izglītojamie ir lojāli Latvijai un tās Satversmei.

Turpmākā attīstība:
1. Darbībā turpināt ievērot pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus.
2. Kopt licejā esošās tradīcijas un ieviest jaunas.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

Licejā izglītības programmu īstenošana tiek nodrošināta izglītojamo dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Liceja ēkas fasāde 2016.gadā ir renovēta un siltināta. Licejā tiek veikts telpu remonts. Kapitāli izremontēta aktu un sporta zāle, kā arī ēdnīcas telpas. Katru gadu pēc plāna tiek veikti mācību kabinetu remonti iegādātas jaunas mēbeles un iekārtas.

Liceja telpas ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, izglītojamajiem, personālam un apmeklētājiem pievilcīgas un pieejamas. Pie liceja ēkas ir izveidota speciālā uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir divriteņu novietne. Izglītojamo drošību ceļā uz liceju nodrošina ceļazīmes, kas aizliedz autotransportam bez atļaujas iebraukšanu liceja teritorijā.

Liceja mēbeles atbilst skolēnu vecumam un augumam. Mēbeles tiek regulāri atjaunotas (remontētas), kā arī iespēju robežās iegādātas jaunas. Šis darbs ir turpināms, jo dažos kabinetos mēbeles ir fiziski un morāli novecojušas.

Liceja un klašu telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām.
Liceja gaiteņu un kāpņu telpu iekārtojums neierobežo izglītojamo un personāla pārvietošanos. Liceja telpas ir drošas, liceja gaiteņos izvietoti attiecīgā gaiteņa un klašu evakuācijas plāni ar norādēm par rīcību ārkārtās situācijās.

Liceja teritorija ir tīra un kārtīga, apzaļumota. Ir iespēja organizēt nodarbības svaigā gaisā. Ir atdalīta sporta zona, izveidots Ziemeļu rajona Sporta centrs, kur notiek sporta stundas rajona un pilsētas pasākumi. Paredzēts arī ierobežot un labiekārtot visu liceja teritoriju, arī piebraucamos ceļus un transporta stāvvietu.

Licejs iesaista un motivē izglītojamos kopt un pilnveidot drošu, veselīgu un dabai draudzīgu vidi, veicina resursos izmantot taupīgi.

Licejam ir Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumi darbības turpināšanai (21.pielikums).


Sasniegumi
1. Liceja fiziskā vide ir pievilcīga un pieejama.
2. Ir renovēta un siltināta liceja ēka, izremontētas aktu zāle, sporta zāle un ēdnīcas telpas.

Turpmākā attīstība
1. Ierobežot un labiekārtot visu liceja teritoriju, arī piebraucamos ceļus un transporta stāvvietu.
2. Turpināt plānveidīgu mācību kabinetu telpu, gaiteņu remontu, jauno mēbeļu un iekārtu iegādi.

Vērtējums –labi.


 

4.6. LICEJA RESURSI


 

4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Liceja kopējā telpu platība Sarkandaugavas ielā 22 ir 9872 m2, t.sk. mācību telpu platība ir 3232 m2, sporta un atpūtas telpu platība ir 1903 m2 , bibliotēkas telpu platība 107 m2.

Izglītības programmu īstenošanai licejā ir visas nepieciešamas telpas. Tās atbilst skolēnu skaitam, bet to iekārtojums - mācību procesa nodrošināšanai.

Mācību priekšmetu kabineti, bibliotēka un lasītava, aktu zāle, sporta zāle, palīgtelpas ir funkcionālas un piemērotas mācību un audzināšanas darbam. Ir 2 informātikas kabineti ar 29 datoriem Windows 10 un Microsoft Office 16. Izglītojamo un skolotāju rīcībā katrā mācību telpā ir internets (Rīgas domes nodrošināts pieslējums un Lattelecom Wi-Fi tīkls). 9 mācību kabineti nodrošināti ar multimediju projektoru, ekrānu, audio sistēmu. Ir 5 interaktīvas tāfeles. Iekārtota telpa atbalsta personālam un telpas ārpusstundu nodarbībām, izveidota laboratorijas telpa.

Telpu sadalījums atbilst mācību procesa nodrošināšanai, izglītojamo un skolotāju vajadzībām. Pie katras telpas ir norāde par telpu.

Visas liceja telpas ir noslogotas. Uzturētas atbilstoši darba specifiskajām prasībām.
Sporta zāle tiek izmantota racionāli. Ir dušas telpas. Ir iespējas izmantot Sporta centra stadionu.
Sanitārie mezgli ir atbilstoši iekārtoti.

Liceja mēbeles, iekārtas un tehniskie līdzekļi ir lietošanas kārtībā, bojāti tehniskie līdzekļi tiek savlaicīgi laboti. Neraugoties uz to, ka katru mācību gadu gan mēbeles, gan materiāli tehniskie resursi, gan mācību un metodiskie līdzekļi tiek papildināti, daļa no tiem ir novecojuši.

Licejā ir noteikta kārtība materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanai un uzglabāšanai. Tiek ievēroti drošības pasākumi tehnisko līdzekļu uzglabāšanai. Ir noteikta kārtība bibliotēkas, lasītavas, informatīvi tehniskā centra (ITC), sporta zāles, aktu zāles u.c. telpu izmantošanai. Liceja bibliotekāre, ITC darbinieki konsultē skolotājus un izglītojamos par bibliotēkā, ITC pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.

Izglītības programmu apguve tiek nodrošināta ar atbilstošiem mācību līdzekļiem, informācijas, komunikācijas un citām tehnoloģijām, kas tiek pilnveidotas, pedagogu un izglītojamo vajadzībām.

Liceja budžets pamatā ir pietiekams izglītības programmu īstenošanai, liceja ēku uzturēšanai, to darbības nodrošināšanai (22.pielikums).

Par finanšu līdzekļu izmantošanu ir atbildīgs liceja direktors. Finanšu līdzekļi tiek sadalīti un izmantoti atbilstoši liceja izvirzītajām prioritātēm un pašvaldības ieteikumiem un izmantoti atbilstīgi normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai. Darbinieki ir informēti par finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību. Direktors konsultējas ar liceja padomi, vadību, skolotājiem par finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā atskaitās par to.

Sasniegumi:
1. Licejam piešķirtie finanšu līdzekļi izlietoti mērķtiecīgi un racionāli.
2. Aktivizējas liceja darbs projektu izstrādē, papildus līdzekļu piesaistē.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt mācību telpu un laboratorijas aprīkošanu.
2. Ierīkot atpūtas telpas pagarinātās dienas grupas izglītojamajiem.
3. Regulāri atjaunot un papildināt materiāltehnisko bāzi atbilstoši izglītības procesa vajadzībām.

Vērtējums: ļoti labi.


 

4.6.2. Personālresursi

Licejā ir nepieciešamie personālresursi izglītības programmu īstenošanai, sekmīgi darbojas pedagogi, atbalsta un tehniskais personāls. Pedagogiem, atbalsta personālam un bibliotekāram ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām profesionālā izglītība un kvalifikācija. Licejā strādā 65 pedagogi, no tiem 6 zinātņu doktori, 44 zinātņu maģistri, t.sk. 23 pedagoģijas maģistri. Liceja vadība savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un to izmaiņas. Izmaiņas personāla sastāvā ir pamatotas.

Mācību plānā paredzētie mācību priekšmeti tiek mācīti. Pedagogu darba slodze ir optimāla, nodrošina kvalitatīvu pienākumu izpildi, izglītības programmu īstenošanu.

Liceja darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas ar darbinieku saskaņotos amatu aprakstos. Ir nepieciešamas ziņas par personālu no Soda reģistra.

Visiem liceja darbiniekiem ir pieejama precīza informācija par liceja vadības struktūru, tā darbību, darbinieku pienākumiem, tiesībām un atbildības jomām. Ir iespēja izteikt ierosinājumus sava un liceja darba pilnveidošanai.

Licejā ir normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstīgs klašu piepildījums un sadalījums, kā arī noteikta kārtība izglītojamo dalīšanai grupās atsevišķos mācību priekšmetos, un tam nodrošināti atbilstoši skolotāju resursi.

Liceja atbalsta personāla pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas ar viņu saskaņotos amatu aprakstos. Ir izstrādāta liceja atbalsta personāla komisijas darba kārtība. Ir noteikta kārtība, kādā skolotāji mācību procesā var iesaistīt izglītības psihologus, logopēdu, medmāsu un sociālo pedagogu, bet izglītojamie un vecāki saņemt viņu palīdzību un konsultācijas.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilst normatīvo aktu prasībām. Licejā ir noteikta sistēma personāla profesionālās kompetences pilnveidošanai, sistematizēta informācija par katra skolotāja profesionālās kompetences pilnveidošanu. Pedagogi savlaicīgi iesniedz profesionālās kompetences pilnveides programmu apguves apliecinošu dokumentu kopijas, datu ievade ir savlaicīga, atbilst normatīvo dokumentu prasībām.

Liceja vadība rosina un atbalsta liceja personālu piedalīties liceja vajadzībām atbilstošās tālākizglītības programmās. Pedagoga darba kvalitātes vērtējums tiek izvirzīts kā viens no pedagoga profesionālās kompetences pilnveides nepieciešamību raksturojošiem kritērijiem.

Pedagogi regulāri apmeklē tālākizglītības kursus, informāciju par kursos apgūto dara zināmu citiem skolotājiem. Pedagogi pilnveido profesionālo kompetenci, aktīvi iesaistoties un piedaloties dažādās ar pedagoģisko darbu saistītajās aktivitātēs gan licejā, gan ārpus tā, proti: mācību priekšmetu olimpiāžu norises nodrošināšanā un vērtēšanā, izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanā, centralizēto eksāmenu vērtēšanā, pedagogu konkursos, meistarklasēs.
Ik gadu licejs organizē skolotāju profesionālās kompetences pilnveidošanas kursus tieši licejā: “Pedagoga kompetences 21.gadsimta izglītības kontekstā (2017., 2018. 12.m.st.), “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar reemigrējušiem bērniem” (2016., 36 m.st.), “Bērnu tiesību aizsardzība” (2018., 8 m.st.), “Skolēnu zināšanu vērtēšana. Pašnovērtējums”(2015., 12 m.st.).

Liceja personāls ir lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, ievēro politisko, reliģisko neitralitāti, vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības un ētikas normas.

Sasniegumi:
1. Licejā ir nepieciešami personālresursi, lai nodrošinātu izglītības programmu īstenošanu.
2. Visi pedagogi ir motivēti darbam, nepārtraukti pilnveido savas profesionālās kompetences.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.
2. Piesaistīt darbam licejā jaunus pedagogus.

Vērtējums - ļoti labi.


 

4.7. LICEJA DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA


 

4.7.1. Liceja darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Lai nodrošinātu misijas, mērķu īstenošanu, licejā ir noteikta pašvērtēšanas sistēma, kas ir strukturēta un veiksmīgi plānota. Pašvērtēšanas process virzīts uz būtiskiem aspektiem katrā darbības jomā. Pašnovērtējuma ziņojums katru gadu tiek aktualizēts. Kontrole un vērtēšana visās darbības jomās ir sistemātiskā. Katru gadu – prioritārajos virzienos. Ik gadu tiek izvērtēti izglītības sasniegumi ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbu rezultāti.

Liceja vadība rosina personālu regulārai pašvērtēšanai. Ir izstrādāti metodiskie materiāli, kas sekmē darbības vērtēšanu: skolotāju mācību darbības pašvērtējums, skolotāja stundas pašvērtējuma lapa, skolotāja mācību darbības pašvērtējums, metodiskās komisijas pašvērtējums.

Liceja attīstība tiek plānota, pilnveidota un aktualizēta. Attīstības plāna struktūra atbilst normatīvo aktu prasībām, valsts un Eiropas izglītības tendencēm. Ik gadu ir izstrādāts liceja gada darba plāns, kas ietver visus darbības aspektus, sasniedzamos konkrētus mērķus, uzdevumus un rezultātus.

Attīstības plāna un gada plāna veidošanā tiek ņemti vērā pedagogu, izglītojamo, viņu vecāku ierosinājumi, kas izteikti vecāku sapulcēs, pedagoģiskās padomes sēdēs, metodiskās padomes sēdēs, licejistu padomē, liceja padomē, kā arī aptaujās un individuālās sarunās.

Lai noskaidrotu pedagogu, izglītojamo un vecāko viedokli, liceja darbības vērtēšanai izstrādāti anketēšanas jautājumi par pašanalīzes un pašvērtējuma problēmām. Licejs piedalās arī EDURIO aptaujās.

Liceja attīstības plāna un gada darbības plāna izpilde katru gadu tiek analizēta un apspriesta pedagoģiskās padomes sēdē, analizējot liceja darbību, kā arī metodiskajās komisijās, liceja padomes sēdē. Ar attīstības plānošanas dokumentiem var iepazīties visas ieinteresētas puses.

Sasniegumi:
1. Liceja darba pašvērtēšana ir sistemātiska un demokrātiska.
2. Attīstības plāns tiek veidots, pamatojoties uz iepriekšējā darba posma analīzi, nodrošinot liceja misijas, mērķu un uzdevumu īstenošanu pārmaiņu un inovāciju laikā.

Turpmākā attīstība:
1. Aktivizēt ieinteresēto pušu dalību liceja darba pašvērtēšanā un attīstības plānošanā.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.7.2. Liceja vadības darbs un personāla pārvaldība

Licejā ir demokrātiski, atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāta visa nepieciešama obligātā dokumentācija un sakārtota atbilstoši lietu nomenklatūrai. Ir liceja nolikums, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir liceja gada darba plāns un pārskats par iepriekšējā perioda darba plāna izpildi.

Ir izstrādāta precīza vadības struktūra. Vadībā strādā cilvēki ar lielu pedagoģisko pieredzi, veidojot vienotu vadības komandu. Direktora vietnieku un cita līmeņa vadītāju darba pienākumi un atbildība ir noteikta amata aprakstos. Pienākumi aptver visas liceja darbības jomas, tie nedublējas. Vadības atbildības jomas zināmas visiem pedagogiem, izglītojamajiem un vecākiem.

Direktors prasmīgi plāno, organizē un vada liceja darbu, deleģē pienākumus un pārrauga to izpildi, ievieš darbā nepieciešamas pārmaiņas saskaņā ar izstrādāto stratēģiju, veicinot gan izglītojamus, gan personālu ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā lojalitāti Latvijas Republikai un Satversmei, ētikas normas .

Vadības lēmumi tiek pieņemti koleģiāli vadības sēdēs. Vadības sēdes tiek regulāri plānotas atbilstoši gada darba plānam un liceja vajadzībām. Sistemātiski tiek izskatīta pieņemto lēmumu izpilde. Liceja vadība nodrošina informācijas apmaiņu par liceja darba stratēģiju, pieņemtajiem lēmumiem. Tas veicina personāla izpratni par liceja vīzijas, misijas un mērķu sasniegšanu.

Licejā izveidotas un darbojas 7 mācību priekšmetu skolotāju metodiskās komisijas. Liceja vadība veiksmīgi koordinē to darbību. Metodisko komisiju darbs tiek plānots, pamatojoties uz licejā izvirzītajiem mācību un audzināšanas darba uzdevumiem, tiek veikta regulāra darba analīze. Plānotie un īstenotie pasākumi ir mērķtiecīgi.

Liceja vadība sadarbojas ar liceja padomi un vecākiem, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, Izglītības un zinātnes ministriju.

Vadība, liceja darbinieki un izglītojamie rūpējas par liceja prestižu un tēlu sabiedrībā.

Aptaujas liecina, ka pedagogi, izglītojamo un viņu vecāku vairākums pozitīvi vērtē liceja vadības darbu.

Sasniegumi:
1. Liceja vadība veido vienotu komandu, kas nodrošina labvēlīgu vidi liceja misijas, mērķu un uzdevumu īstenošanai.
2. Liceja vadība ir atklātā pārmaiņām, jauninājumu ieviešanai liceja darba organizācijā un personāla pārvaldībā.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt ieviest jauninājumus liceja darbības kvalitātes kultūras pilnveidei.

Vērtējums – ļoti labi.


 

4.7.3. Liceja sadarbība ar citām institūcijām

Liceja vadība efektīvi un veiksmīgi sadarbojas ar Rīgas domi, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un citām valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām.
Vairāku gadu gaitā licejā ir izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti. Licejs ik gadu saņem pateicības vēstules no augstskolām – LU, RTU, Banku augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes rektoriem par labi sagatavotiem izglītojamajiem, kuri uzrāda labas un teicamas sekmes, studējot šajās augstskolās. Licejā strādā vairāki augstskolu mācību spēki. Izglītojamie apmeklē augstskolu zinātniskas laboratorijas un veic tur dažādus ar mācībām saistītus uzdevumus.

Izveidota veiksmīga sadarbība ar dažu laikrakstu redakcijām. Izglītojamajiem ir iespēja publicēties tajos, tikties ar žurnālistiem. Redakcijās tiek organizētas vecāko klašu izglītojamo praktiskās nodarbības.

Licejs attīsta sadarbību ar citām Puškina vārda nosauktām skolām gan Latvijā, gan ārpus tās.
Izglītojamie piedalās ar izglītību saistītos starptautiskajos projektos, piemēram, projekts “Puškina licejs (Rīga) – Teterovas ģimnāzija (Vācija)”, kā arī daudzos vietējos izglītības, kultūras iestāžu, komercsabiedrību u.c. projektos un konkursos.

Mērķtiecīga un daudzveidīga sadarbība ar citām institūcijas veicina liceja atpazīstamību un prestižu, izglītojošās darbības kvalitāti.

Sasniegumi:
1. Ir izveidojusies laba un kvalitatīva sadarbība ar liceja dibinātāju un citām pašvaldības institūcijām, kā arī citām izglītības iestādēm.
2. Sadarbības vide veicina liceja prestižu sabiedrībā.

Turpmākā attīstība:
1. Turpināt esošo un liceja attīstības sekmēšanai paplašināt sadarbības partneru loku.

Vērtējums – ļoti labi.


 

5. CITI SASNIEGUMI

Liceja sasniegumi tiek atzīmēti dažādos līmeņos dažādās darbības jomās: mācību darbā, zinātniski pētnieciskajā darbībā, pašpārvaldes jomā, karjera izglītības un agrīnas profesionalizācijas jomā, kas sekmē izglītojamo un pedagogu pašrealizācijas iespējas.

Par talantīgo skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu starptautiskajās olimpiādes un konkursos Ata Kronvalda fonda 2018.gadā organizētajā konkursā “Zvaigžņu reitings” licejs ir ieguvis 3.vietu.

Kultūrizglītības kolektīvi katru mācību gadu iegūst godalgotas vietas Rīgas pilsētas, valsts, kā arī starptautiskā mēroga festivālos un konkursos. It īpaši lieli panākumi ir Klasiskajam teātrim.

Liceja direktore Gaļina Voiteka par sasniegumiem mācību un audzināšanas darbā ir kļuvusi par Atzinības krustu IV šķiras virsnieci. Par izcilu darbu ar talantīgiem skolēniem, sagatavojot viņus starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm, fizikas skolotāja Olga Marčenko saņēma Latvijas Prezidenta pateicību, Ministru Prezidenta diplomu, izglītības un zinātnes ministra Pateicības rakstu, bet Draudzīgā Aicinājuma fonds 2018.gadā piešķīra viņai apbalvojumu. Sporta skolotāja Svetlana Treščinska kļuva par Rīgas gada sporta skolotāju, bet sporta skolotājs Valērijs Filipko uzvarēja nominācijā “Par mūža ieguldījumu skolu sportā”. Seši liceja pedagogi ir Rīgas Zelta pildspalvas īpašnieki.

Rīgas pedagogu meistarības konkursā “Radi. Rādi. Redzi – Stunda Latvijas simtgadei” 2018.gadā 1.vietu ieguva latviešu valodas un literatūras skolotājas Solveiga Raginska un Kristīna Voiteka, projekta tēma – “Latvijas cilvēki - leģendas pasaulē “.

Licejs piedalās starptautiskajos pētījumos, t.sk. OECD skolēnu novērtēšanas programmā (OECD PISA 2018), mācību vides pētījuma (TALIS), lasīt prasmes novērtēšanas pētījumā (IEA PIRLS). Latvijas OECD starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pirmie rezultāti un secinājumi parāda, ka liceja izglītojamo kompetences dabaszinībās, matemātikā un lasīšanā ir augstākās nekā Latvijas skolu, kā arī OECD valstu vidējais.


 

6. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM SECINĀJUMIEM)

Pamatjoma

Uzdevumi  turpmākai attīstībai

Mācību saturs

 

 

 

 

 

Pilnveidot mācību saturu saskaņā ar mūsdienu izglītības prasībām, lai izglītojamos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā nepieciešamās kompetences.

Nodrošināt mācību satura saikni ar Latvijas valsts simtgadi, Latvijas neatkarīgās valsts tapšanu un pastāvēšanu, tās cilvēku ieguldījumu valsts veidošanā un stiprināšanā.

Mācīšana un mācīšanās

 

 

 

Mācību procesu kvalitātes nodrošināšanai popularizēt pedagogu labās prakses piemērus, jauno pieeju izglītojamo motivēšanai apgūt mācību priekšmetu saturu augstā un optimālā līmenī.

Pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanu, izglītojamo pašvērtēšanas prasmes, lai tās paņēmieni pilnīgāk atbilstu izglītojamā personības attīstības vajadzībām.

Pilnveidot mācību priekšmetu skolotāju metodisko komisiju darbu.

Veicināt izglītojamo ģimeņu un liceja pedagogu sadarbību mācīšanas un mācīšanās procesā, kā arī pilnveidot informācijas apriti starp pedagogiem, izglītojamajiem un viņu ģimenēm.

Izglītojamo sasniegumi

 

 

 

Attīstīt izglītojamo individuālo sasniegumu prognozēšanu, efektīvāk izmantojot pašanalīzi un pašvērtējumu.

Panākt visu valsts pārbaudes darbu rezultātu paaugstināšanu vismaz līdz Rīgas un valsts vidējā kopvērtējuma līmenim.

Nodrošināt pedagogu un izglītojamo vecāku sadarbību atbalsta sniegšanai izglītojamajiem ikdienas darbā un gatavojoties valsts pārbaudes darbiem.

 

Atbalsts izglītojamajiem

 

 

 

 

Turpināt karjeras izglītības īstenošanu, ņemot vērā jaunākās iespējas (saiknes ar augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem, dažādām institūcijām, kur izglītojamajiem notiek praktiskās nodarbības).

Turpināt sadarbību ar liceja absolventiem.

Pilnveidot darbu, kas sekmē talantīgo izglītojamo spēju attīstību un rosina paaugstināt zināšanu līmeni izglītojamajiem, kam ir grūtības mācību priekšmetu satura apguvē.

 

Liceja vide

 

 

Turpināt labiekārtot liceja fizisko vidi – telpas, mācību kabinetus, liceja teritoriju.

Turpināt pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.  Nodrošināt plašāku IT tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

Saglabāt un pilnveidot labvēlīgo, radošo mikroklimatu, kas sekmē cieņpilnas attiecības izglītojamo un liceja darbinieku vidū, rosina izglītojamo inteliģences un radošuma attīstību, cieņpilnu attieksmi pret valsts simboliem un lojalitāti  Latvijai un tās Satversmei.

 

Resursi

 

 

 

Turpināt pedagoģiskā un atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveidi tālākizglītības kursos, maģistrantūrā, doktorantūrā.

Piesaistīt darbam licejā jaunus pedagogus.

Turpināt racionāli izmantot budžeta līdzekļus, telpas un iekārtas.

Liceja darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Aktivizēt visu ieinteresēto pušu dalību liceja darba pašvērtēšanā un attīstības plānošanā.

Turpināt liceja darbību reglamentējošās dokumentācijas pilnveidošanu atbilstīgi normatīvo aktu prasībām.

Turpināt pilnveidot liceja darbības kvalitātes kultūru.